Gada inflācija jūnijā sasniedza 1,4%, tas ir straujākais cenu kāpums kopš pērnā oktobra. Straujais algu pieaugums, kas dzen augšup pakalpojumu izmaksas, rada risku, ka gada otrajā pusē inflācija atsevišķos mēnešos var sasniegt vēl augstāku līmeni. Taču dzīves dārdzības pieaugums nav pieskaitāms Latvijas ekonomikas nozīmīgākajām problēmām.

Ir problēmas, kuras var atrisināt un ir problēmas, kas atrisinās pašas no sevis. Šobrīd diezgan augstā pakalpojumu cenu inflācija ir otrā tipa situācija – problēma, kas atrisināsies pati no sevis, diemžēl tas notiks, “pateicoties” kādai citai, daudz sarežģītākai likstai – lēnajai ekonomikas attīstībai. Gaidīt, ka ekonomika uzņems straujāku tempu pati no sevis, tiešām nevajadzētu.

Par cenu kāpumu var daudz neuztraukties arī tāpēc, ka pamatvajadzību segšanas izmaksas gada laikā būtiski nav mainījušās. Transporta (tas gada laikā sadārdzinājās par 5,1%), pārtikas (+1,5%), veselības (+5,3%), apģērbu un apavu (+3,9%) sadārdzinājumu līdzsvaro mājokļa izmaksu samazināšanās (-8,4%). Pakalpojumu izmaksu kāpums vairāk ietekmē cilvēkus ar lielākiem ienākumiem.

Laikā kopš aprīļa cenu līmenis ir mainījies ļoti maz, maijā cenas pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,3%, jūnijā samazinājās par 0,1%. Taču gada inflācija lēkā no 1,1% aprīlī līdz 0,1% maijā, pēc tam atpakaļ uz 1,4% jūnijā. Jūlijā tā atkal būs tuvu nullei. Šos zāģa zobus rada neparasti svārstīgais cenu līmenis šajā laikā pērn. Pērn jūlijā cenas pieauga par 0,7%, kas ir netipiski šim mēnesim. Savukārt šogad jūlijā ir ticams cenu samazinājums, pateicoties laika apstākļiem, kas ir labvēlīgi agrīnajām lauksaimniecības kultūrām.