Iepriekšējais gads loģistikas nozarē Latvijā bija izaicinošs, jo ekonomikas stagnācija turpinājās jau otro gadu pēc kārtas. 2024.gadā Latvijas ekonomiku raksturoja lēns izaugsmes temps, ko ietekmēja ierobežota pirktspēja un inflācijas palēnināšanās. Šo pašu situāciju novērojam arī 2025.gadā. Lai gan iedzīvotāju ienākumi stabilizējās, pircēji joprojām izvēlas taupīgākus risinājumus, priekšroku dodot lētākām precēm un pakalpojumiem. Jūnijā veiktā “Norstat” sabiedriskās domas aptauja “Know your people Latvia Q2 2025” liecina, ka 32% Latvijas iedzīvotāju ir nobažījušies par savu ģimenes finanšu situāciju.

Pircēju tendences

Rezultātā tika novērotas šādas tendences:

• 22% iedzīvotāju ir atlikuši vai atturējušies no lielu patēriņa preču iegādes, piemēram, mēbeļu, elektronikas, sadzīves tehnikas utt., pēdējā mēneša laikā (29% pirmajā 2025.gada ceturksnī, kas, visticamāk, saistīts ar augstākām apkures sezonas izmaksām);
• 24% iedzīvotāju plāno atlikt vai atturēties no lielu patēriņa preču iegādes nākamajā mēnesī;
• 6% iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā ir atlikuši vai atturējušies no vairāku patēriņa preču iegādes, piemēram, pārtikas, mājsaimniecības precēm utt.;
• 10% iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā ir atlikuši vai atturējušies no tādu preču iegādes kā apģērbi, apavi, personīgās higiēnas preces, mājas aksesuāri utt.

Ir jūtams, ka vietējie veikali saskaras ar grūtībām konkurēt ar starptautiskajiem gigantiem, piemēram, “Aliexpress” un “Temu”, kas piedāvā būtiski zemākas cenas. Pērn pirmo reizi vēsturē Latvijā ienākošo starptautisko sūtījumu skaits pārsniedza vietējo sūtījumu apjomu. “Norstat” aptaujas dati liecina, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (48%) izvēlas lētākus produktus un pakalpojumus, bet vēl 45% iegādājas vidējā cenu segmenta preces. 4 no 10 latviešiem nav svarīgi, vai produkts ir ražots Eiropas Savienībā (ES).