Līdz ar energoresursu straujo sadārdzināšanos, kas izraisījusi pagājušā gadsimta 90.gadu sākuma cienīgu inflācijas kāpumu, aktualizējies jautājums par nepieciešamību īstenot taupības pasākumus, ar to saprotot ne tikai katru iedzīvotāju vai valsti kopumā, bet arī uzņēmumus. Kādus pasākumus šajā jomā iecerējuši veikt uzņēmumi, un kā pašreizējā situācija var ietekmēt uzņēmējdarbību?

Sūdzas par atbalsta trūkumu

Uzņēmuma SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" saimnieks Aigars Ruņģis pauž bažas, ka viņa vadītais uzņēmums ziemas sezonā būs spiests samazināt brūvēšanas apjomu, kas savukārt varētu novest gan pie darba vietu likvidēšanas, gan eksporta tirgus zaudēšanas. Viņš neslēpj sarūgtinājumu par visu Latvijas alus ražotāju, tostarp arī mazo alus darītavu, izslēgšanu no atbalsta saņēmēju loka, ko apstiprinājis Ministru kabinets (MK) likumprojektā "Par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai".

Alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē. Pērn uzņēmuma elektrības patēriņš sasniedza 600 MWh , izmaksas – 64 tūkst. eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 tūkst. eiro par 2500 MWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk nekā trīs reizes un sasniegs 526 tūkst. eiro, tādēļ uzņēmums pilnībā atbilst energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kuros norādīts, ka valsts atbalstu var saņemt uzņēmumi, kas pērn patērējuši vairāk nekā 500 MWh gāzes. Uzņēmuma patēriņš ir piecas reizes lielāks par minimālo slieksni, kas norāda, vai uzņēmums ir energoietilpīgs.