Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes. Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Finanšu tirgu eksperti ir gudri cilvēki, bet viņi nav nekļūdīgi. Šobrīd ir īpaši svarīgi ņemt vērā ne tikai notikumus skaitļu pasaulē, bet arī censties saprast, kā racionālo naudas pasauli ietekmēs cilvēcisko emociju vētras Tuvajos Austrumos un citur. Tāpat arī nevajag aizmirst vēsturi. Centrālās bankas parasti un arī šobrīd plāno, ka likmju lejupejas fāzes būs kā lēzenas nogāzes. Taču pieredze liecina, ka nereti šīs līknes grafikos izskatās kā stāvas sienas.