Ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) “haips” ir pārņēmis pasauli – ja 2022.gada decembrī lietotāji tikai spēlējās ar šī rīka piedāvātajām iespējām un skeptiski raudzījās uz plašāku pielietojumu, tad tagad jau ģeneratīvais MI tiek plaši izmantots, un tā izmantošanas izplatīšanās ātrums bijis divas reizes straujāks nekā viedierīču izmantošanas izplatības ātrums.

Pētnieki min, ka MI varētu būt “vissvarīgākā mūsu laikmeta vispārējas nozīmes tehnoloģija”, pateicoties tā neierobežotajām iespējām un vieglajai pieejamībai. Veiksmīgus MI tehnoloģiju pielietošanas piemērus var atrast visās nozarēs, sākot ar programmēšanas asistentiem informācijas tehnoloģiju nozarē, agrīnu diagnostiku medicīnā un līdz pat sējumu optimizēšanas tehnoloģijām lauksaimniecībā. Šķiet, ka vairumam pasaules iedzīvotāju nav šaubu – MI ir uz palikšanu, un tas izmainīs mūsu dzīves. Bet kā tas ietekmēs ekonomiku un kā monetāro politiku?

Ietekme uz darba tirgu

MI ietekmi uz darba tirgu varētu dalīt divās daļās – produktivitāte un nodarbinātība.

Produktivitāte

MI jau sācis transformēt darba tirgu, un ģeneratīvā MI rīki jau ievērojami uzlabojuši produktivitāti tādās jomās kā klientu atbalsts un programmatūras izstrāde. MI veicina inovācijas, tāpēc gaidāms, ka nākotnē tā ietekme tikai kļūst spēcīgāka un MI būtiski paaugstinās produktivitāti dažādās nozarēs, īpaši tajās, kas saistītas ar kognitīvajām prasmēm. Inaki Aldasoro ar kolēģiem pētījumā “The impact of artificial intelligence on output and inflation” vērtē, ka MI ietekmei visvairāk pakļautas nozares, kas saistītas ar finansēm, apdrošināšanu un vadību, bet mazāka ietekme ir uz lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību.

Nodarbinātība

Līdz šim MI tehnoloģiju ieviešana nozīmēja arī nodarbinātības pieaugumu, īpaši nozarēs, kurās nepieciešams augstāks kognitīvo prasmju līmenis. Nākotnē MI attīstība un ieviešana ne vien uzlabos darbinieku produktivitāti un radīs jaunas nodarbinātības iespējas tehnoloģiju attīstības un uzturēšanas jomās, bet arī aizvietos darba vietas efektivizācijas un automatizācijas rezultātā. Cik lielā mērā MI aizvietos konkrētas darba vietas, būs atkarīgs no vairākiem faktoriem:

• darba rakstura – jo mazāk manuālā darba un vairāk jāizmanto kognitīvās prasmes, jo lielāka iespēja, ka darbu varētu aizvietot MI;
• tā, cik lielā mērā kognitīvās prasmes var tikt aizvietotas ar MI;
• MI tehnoloģiju attīstības un iespējām.