Vārdu “amatnieks” bieži vien dzirdam dažādu svētku kontekstā, jo tieši tad tiek rīkoti dažādi lielāki un mazāki gadatirgi, kur iespējams iegādāties vietējo amatnieku darinātos produktus – sākot no dažādām smukumlietiņām, kurām, iespējams, nav praktiska pielietojuma, līdz pārtikas precēm. Mūsu valsts svētku mēnesī pētām, kas mūsdienās ir amatniecība, vai un kā tā varētu attīstīties nākotnē. 

Uzņēmējs, nevis pašdarbnieks

Amatniecība, daiļamatniecība, tautas lietišķā māksla – kā šie jēdzieni atšķiras? Latvijas Amatniecības kameras (LAK) prezidente Diāna Karaša skaidro, ka “amatniecība tāpat kā daiļamatniecība ir amatnieka pēc individuāla pasūtījuma veikts roku darbs. Latvijas brīvvalsts laika Amatniecības kamerā pastāvējusi Daiļamatnieku sekcija. Daiļamatniecība balstījās tautas mākslas tradīcijās, un daiļamatnieks savu darināto izstrādājumu papildināja ar dekorējošiem motīviem. Uz daiļamatniecību attiecināmi tādi amati kā kokgriezējs, kalējs, rotkalis, pinējs, audējs (arī izšuvējs un citu rokdarbu pārstāvji), keramiķis, ādas priekšmetu izgatavotājs. Savukārt tautas lietišķās mākslas jēdziens radās 19–20.gadsimta mijā. Balstoties uz paaudžu laikā izveidotām dažādu priekšmetu izgatavošanas un rotāšanas tradīcijām, daiļamatnieki (Tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieki) darina ne tikai dekoratīvus, bet praktiski pielietojamus priekšmetus, izstrādājumus”.

Amatniecības nozares pārstāvji uzsver, ka sabiedrībā bieži vien pastāv nepareizs priekšstats par amatniecību un amatniekiem. “Amatniecība nav tikai klūdziņu pīšana, aušana un trauku virpošana. Tas, kurš kaut ko hobija līmenī savai praktiskai vajadzībai pagatavojis, uzreiz nav jādefinē kā amatnieks, taču mums tā iegājies, ka pēc dažu dienu kursiem cilvēkam liekas, ka amats rokā un vēl pēc laika ar saviem darbiem jau var tirgoties.

Profesionāls amatnieks ar savu darbu pelna iztiku, līdz ar to vistiešākajā veidā ir saistīts ar uzņēmējdarbību. Uz amatniecībā nodarbinātajiem attiecas tās pašas uzņēmējdarbības formas kā visiem pārējiem. Amatnieks kā individuāls pakalpojuma sniedzējs var reģistrēties kā pašnodarbināta persona vai dibināt uzņēmumu,” paskaidro D. Karaša.