Jau daudzus gadus Latvijā ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, lai padarītu energoefektīvākus un arī ilgtspējīgākus savus mājokļus. Daudzās pašvaldībās šis process risinās kūtri, lai gan lielākā daļa dzīvojamā fonda Latvijā ir būvēta PSRS gados, tātad pirms 40 vai 50, vai pat 60 gadiem. Šobrīd līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būtiski sadārdzinājušies energoresursi, liekot diskusijām par mājokļu restaurēšanu atsākties ar jaunu sparu. Vairākums aptaujāto ekspertu atzīst: atstājot šo jautājumu pašplūsmā, rezultātu nav. Bet ko darīt?

Ko tad, ja nemaksā kredītu…

Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka padomju gados celto namu atjaunošana nenotiek tik ātri, kā vajadzētu. Galvenais iemesls tam esot ne līdz galam sakārtotā likumdošana šajā jomā, piemēram, atbildības sadale. "Lai namīpašumus sakārtotu, jāņem kredīti bankā, un šajā brīdī nama iedzīvotājiem rodas jautājums: kurš atbildēs, ja pēkšņi daļa dzīvokļu īpašnieku sāks nepildīt savas kredītsaistības? Kurš šajā brīdī būs atbildīgs, kuram būs jāmaksā? Beidzamajā laikā par šo jautājumu ir diskutēts arī Saeimā, un arī tur jau izskanējuši viedokļi, ka vienam kaimiņam nebūtu jāliek maksāt citu kaimiņu parādi. Vienīgi bankas paredz šo kolektīvo atbildību, un tās interesē, lai no katra konkrētā nama regulāri nāktu noteikta summa par kredītu," saka asociācijas vadītājs.