Uzskaite ir tikpat sena kā pasaule. Tās sākums meklējams cilvēka vajadzībā reģistrēt un pārvaldīt īpašumu un resursus, kas saistīti ar ikdienas dzīvi. No primitīviem alu zīmējumiem grāmatvedība ir attīstījusies līdz mākslīgā intelekta izmantošanai. Mūsdienu grāmatvedis uzņēmumā nav datu ievadītājs vai atskaišu veidotājs, bet uzņēmuma konsultants un palīgs biznesa vadībā un lēmumu pieņemšanā.

Ārzemju grāmatvedis

Nevēlētos salīdzināt grāmatveža darbu Latvijā ar darbu citviet pasaulē, jo tas krasi atšķiras, tāpēc tikai viens piemērs. Ja citur pasaulē grāmatvedības uzskaitē ir nodalītas datu ievadīšanas, tradicionālās grāmatvedības uzskaites, nodokļu aprēķinu un gada pārskatu sagatavošanas funkcijas, kuras veic atsevišķi speciālisti, tad Latvijā mazā un vidējā uzņēmumā to dara viens grāmatvedis. Tas nozīmē, ka Latvijas grāmatvedim, lai kārtotu uzskaiti uzņēmumā, ir jāzina ļoti, ļoti daudz un nepārtraukti jāizglītojas.

Daudzās pasaules valstīs kļūt par grāmatvedi ir garš un sarežģīts process – jāmācās vairākus gadus, jābūt noteikta līmeņa izglītībai, jāiegūst sertifikāts, kas pierāda grāmatveža kompetenci un prasmes. Pēc izglītības un sertifikāta iegūšanas patstāvīgs darbs iespējams tikai pēc noteikta laika stažēšanās atzīta speciālista paspārnē. Ir valstis, kur grāmatvedim obligāti jābūt kādā grāmatvežu asociācijā, kas uzrauga profesionalitāti, tādējādi garantējot uzņēmējiem, ka speciālists ir gudrs un vērtīgs un uzņēmēja finanšu uzskaite būs drošībā.

Savukārt sniegt grāmatvedības pakalpojumus daudzās valstīs var, tikai iegūstot speciālu licenci, iemaksājot valsts kasē drošības naudu kā garantu, nemaz nerunājot par prakses obligātu apdrošināšanu.

Kā tas viss ir Latvijā? Kurš drīkst būt grāmatvedis? Vai grāmatvedim vajag izglītību? Vai vajag kompetenci apliecinošu sertifikātu? Vai vajag apdrošināšanu? Vai vajag iestāties profesionālajā asociācijā?