Internetā un sociālajos tīklos aizvien biežāk parādās video un cits saturs, kas rada šaubas – vai tas ir īsts vai viltots? Kā atpazīt satura viltojumu un kā rīkoties, ja tas skar uzņēmumu?

Tehnoloģijas nav ne bīstamas, ne sliktas – tās veic tikai to, kam ir paredzētas. Bīstamību rada tehnoloģiju lietotāji un to mērķi – un tie var būt gan cēli, gan ļaunprātīgi.

Tehnoloģijas pret cilvēku

Šobrīd video, foto un audio faili netiek izmantoti, lai uzbruktu kādai iekārtai, – tie tiek vērsti pret cilvēku. Uzbrucēju rokās šie rīki kļūst par papildu veidu, kā vizuāli pastiprināt maldinošu vēstījumu. Tehnoloģijas ietekmē to, kā cilvēks pieņem lēmumus, balstoties uz noteiktiem kritērijiem. Ja kādu nepārliecina tikai teksts vai balss, video pievienošana var pastiprināt iespaidu. Mums ir atšķirīgas vizuālās uztveres īpatnības. Kādam pietiek kaut ko izlasīt, varbūt nepieciešama saruna, bet citam vajadzēs video apvienojumu ar tekstu vai runu.

Krāpnieciskos video var piedāvāt produktus vai pakalpojumus, piesaucot personas, kuras nemaz nav iesaistītas to veidošanā vai reklamēšanā. Problēma ir tāda, ka personas identitāti var izmantot bez tās piekrišanas, radot maldinošu iespaidu par atbalstu kādam pakalpojumam vai zīmolam. Bieži vien personai nav ne jausmas, ka tās identitāte tiek izmantota krāpnieciskos nolūkos.

Ne viss ir tā, kā internetā redzēts

Informācija internetā vienmēr ir jāvērtē kritiski. Latvijā varam būt diezgan droši, ka, piemēram, ministrs nereklamēs zāles vai investīciju iespējas kriptovalūtās. Šādu reklāmu gadījumos ir jāizvērtē, vai konkrētā persona ikdienā vispār ir saistīta ar šo produktu vai pakalpojumu. Pat ja vizuāli viss izskatās ticami, piedāvātā informācija var būt viltota. To var pārbaudīt arī citos medijos. Ja informācija parādās tikai vienā vidē, piemēram, kā reklāma “Facebook” vai citā ziņapmaiņas vietnē, būtu jāpameklē, vai arī citur šāda informācija ir pieejama.