2019. gadā darba alga pieauga par 7,2%. Šis ir viens no patīkamākajiem pērnā gada ekonomikas skaitļiem. Kopējais algu fonds pieauga vēl vairāk – par 8%. Vidējā alga sasniedza 1076 eiro jeb 793 eiro pēc nodokļu samaksas, bet mediāna bija 832 eiro jeb 613 eiro pēc nodokļu samaksas, ko varētu dēvēt par vidēji tipiskā darbinieka algu. Darba devējiem ir svarīgi apzināties šo rādītāju atšķirības, lai varētu skaidrot, ka alga nedaudz zem 1076 eiro nenozīmē darbinieka snieguma ļoti zemu novērtējumu.

Darba algu kāpums bija lēnāks nekā divos iepriekšējos gados, taču atšķirība nav liela – 2018. gadā algas palielinājās par 8,4%. Tāpat ļoti nelielas ir atšķirības starp privātā un sabiedriskā sektora algu izmaiņām, kā arī algu vidējiem līmeņiem. Šogad algu pieaugums varētu būt ap 5,5%.

Pērnā gada straujā izaugsmes bremzēšanās algota darba veicējiem nav daudz kaitējusi. Pat grūtībās nokļuvušu nozaru uzņēmumi cenšas noturēt darbiniekus, apzinoties, ka nākotnē var būt grūti viņus atgūt. Turklāt vairākas nozares ar lielu darbinieku skaitu, piemēram, veselības aprūpe un komercpakalpojumi, pērn attīstījās ļoti labi. Aizņemto darbavietu skaita pieaugums pērn pirmajos trīs ceturkšņos bija straujākais kopš 2013. gada.