Ilgtspējīgo zīmolu 2020. gada indeksa pārskata dati liecina, ka ilgtspējība ietekmē 71% patērētāju iepirkšanās lēmumus Latvijā (65% Igaunijā, 71% Lietuvā). Ņemot vērā, ka ikdienā miljoniem cilvēku iepērkas tikai Baltijas valstīs vien, likmes ir augstas. Kas jādara uzņēmumam, lai tas varētu sevi dēvēt par ilgtspējības līderi – vai svarīgi ir tikai ilgtspējības un “zaļā” dzīvesveida regulārā pieminēšana, vai tomēr vajadzīgs arī kaut kas vairāk?
Ņemot vērā sabiedrības vēlmi, lai dažādu uzņēmumu darbība būtu atbildīga, ir acīmredzams, ka ilgtspējīga programma ir pamats ilgtermiņa attiecību veidošanai ar klientiem. Tāpēc uzskatu, ka ilgtermiņā nav iespējams viltot ilgtspējīgu domāšanu, jo tai ir jābūt uzņēmuma kultūras neatņemamai daļai. Sākot jau ar stratēģiskiem biznesa mērķiem un kontrolējot produktu kvalitāti, sakārtojot loģistiku, nodarbinātības praksi un veicinot atbildīgu klientu apkalpošanu. Tas ir vienīgais veids, kā iegūt un saglabāt klientu, darbinieku, sadarbības partneru un akcionāru uzticību.
Piemēram, ja klienti izvēlas veselīgu, atbildīgu un videi draudzīgu dzīvesveidu, mums kā mazumtirgotājiem vajadzētu cienīt un atbalstīt šādu apņemšanos.
Mazumtirgotājs var izglītot pircējus
Zinot, ka gandrīz 97% siltumnīcefekta gāzu emisijas ("ICA Group" aprēķins) ir atkarīgi no tā, kādus produktus pērk, vai pircēji tos izmanto ilgtspējīgi, mazumtirgotāja loma nav tikai ņemt vērā klientu vajadzības un vēlmes, bet arī aktīvi likt viņiem pievērsties ilgtspējīgai domāšanai – būt ilgtspējības un zaļāka dzīvesveida “trenerim”. Tas nozīmē, ka, nodrošinot plašu ilgtspējīgu produktu klāstu par pieņemamām cenām, mazumtirgotājs ir atbildīgs par milzīgu ieguldījumu patērētāju izglītošanā un viņu iesaisti klimata pārmaiņu novēršanas procesā. Piemēram, "Rimi" ir nolēmis vairs neiepirkt zivis un jūras produktus, kas iekļauti Pasaules Dabas Fonda Sarkanajā sarakstā. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas sniegtajiem datiem vairāk nekā 85% jūras produktu un zivju krājumu ir jau pārzvejoti vai pilnīgi nozvejoti, veicinot negatīvas ekoloģiskās un sociālās sekas pasaulē. Tas ir tikai viens piemērs, kas parāda, kā klimata pārmaiņas ietekmē visus dalībniekus piegādes ķēdē.
Ir svarīgi saprast, ka ilgtspējība un korporatīvā atbildība nav labdarība vai nice-to-have vērtība, lai iepriecinātu klientu vai sabiedrību. Ilgtspējīgām darbībām jāsniedz efektīvi rezultāti un jārada ieguvumi. Pagājušā gada februārī ieviesām 0,05 eiro maksu par mazajiem plastmasas maisiņiem Igaunijas veikalos, un jau esam samazinājuši plastmasas atkritumu apjomu par sešām tonnām. Mūsu jaunais loģistikas centrs Rīgā, Latvijā, ļaus samazināt CO2 emisiju par 1300–1400 tonnām gadā un ietaupīt līdz pat 500 000 litru degvielas. Beziepakojuma nodaļu ieviešana veikalos papildus samazinās sabiedrības radīto atkritumu daudzumu. Mazumtirgotāju darbības apjoms un nozares nozīme rada iespēju uzņemties vadību un būt klienta ceļvedim. Liela ietekme nes līdzi atbildību. Ikviena uzņēmuma, it īpaši starptautiska, lēmums var izraisīt tauriņa efektu vairākās jomās. Ja lēmumu pieņemšana balstās uz ilgtspējības apsvērumiem, tā rada drošību visai ekosistēmai – simtiem tūkstošiem klientu, tūkstošiem darbinieku, simtiem piegādātāju, desmitiem valstu un visai sabiedrībai.
Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka skaista fasāde ar „ilgtspējības” izkārtni negarantēs stabilitāti, uzticību un pastāvēšanu ilgtermiņā. It īpaši tas ir spilgti redzams sarežģītajos un neskaidrajos apstākļos, kas ir šobrīd novērojami visā pasaulē Covid-19 pandēmijas rezultātā – kad savlaicīgi pieņemtie ilgtspējīgie lēmumi ļauj uzņēmumiem vieglāk pielāgot savu darbību jaunās realitātes izaicinājumiem un sniegt tik nepieciešamu atbalstu sabiedrībai. Tāpēc mums kā mazumtirdzniecības pārstāvjiem ir jāpilda savi solījumi, jābūt aktīviem un atbildīgiem līderiem un jādara tas, ko protam vislabāk – jāīsteno veselīga un videi draudzīga dzīvesveida vadīšana ar plašu produktu klāstu, pastāvīgiem uzlabojumiem, ekspertu padomiem, uzticamiem sadarbības partneriem un projektiem. Tā ir cietā valūta, ko varam iemainīt pret klientu un darbinieku uzticību, sabiedrības un valdības atbalstu un, galu galā, pret ilgtspējīgu finansiālo sniegumu. Tā ir cietā valūta, kas nezaudēs vērtību neatkarīgi no dinamiskās un pastāvīgi mainīgās vides radīto izmaiņu apjoma. Tā ir cietā valūta, ko nav iespējams viltot.
