Lai gan Latvija ir viena no Eiropas līderēm savstarpējo aizdevumu jeb P2P kreditēšanā, Covid-19 satricinājis arī finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozari. Kā norāda finanšu blogeris Kristaps Mors, pēdējos mēnešos četras Latvijas interneta platformas slēgtas vai pārtraukušas izsniegt naudu. Viņš uzskata, ka tad, ja tendence turpināsies, Latvija var kļūt slavena kā šīs nozares krāpšanas centrs.

Raksta līdzautore: Maija Ziediņa-Brigmane, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" juriste, datu aizsardzības speciāliste

Pieņemam, ka šos signālus uztver arī Valsts ieņēmumu dienests un Datu valsts inspekcija, kas turpina rūpīgi sekot nozares uzņēmējdarbībai, lai tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem svarīgi ievērot prasības, kas izriet no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Likums) un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2016/679 jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula). Lai gan finanšu tehnoloģiju pakalpojumu iekļaušana normatīvajā regulējumā kopā ar citiem finanšu pakalpojumiem nosaka pienākumu šiem uzņēmumiem veikt ievērojamas (un lielākoties arī dārgas) pārmaiņas, Eiropas mērķis šī regulējuma izstrādē ir nodrošināt integrētu datu aizsardzību un nodrošināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu finanšu pakalpojumu sniegšanu.