Ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" un likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (Likums) valstī noteikts īpašs tiesisks režīms, kura laikā likumā noteiktajā kārtībā var tikt ierobežotas fizisku un juridisku personu tiesības un brīvības, kā arī noteikti papildu pienākumi. Kā uzņēmējam nepazust jaunajās prasībās? Kā pasargāt savu uzņēmumu no negatīvām sekām, tostarp piemērojot tiesiskās aizsardzības procesu?

Valdība izstrādājusi vairākus noteikumus, kas regulē mehānismus, ko valsts plāno piemērot finansiālās grūtībās nokļuvušo uzņēmumu atbalstam. Tomēr nereti rodas problēmas, kad uzņēmējiem jāsagatavo jau konkrēti iesniegumi un pieteikumi, lai varētu piemērot šos atbalsta pasākumus. Grūti aptvert problēmu un jautājumu klāstu, kas šobrīd jārisina uzņēmumiem un fiziskām personām – darbiniekiem, lai mazinātu ārkārtējās situācijas negatīvās sekas. Jānorāda, ka pēc 12. marta pieņemtie tiesību akti, tas ir, MK rīkojumi, MK noteikumi vai Saeimas pieņemtie likumi, paši par sevi nav pamats, lai konkrētais uzņēmums vai darbinieks saņemtu atbalsta pasākumus. Tāpat kā jebkuram tiesību aktam pēc tā pieņemšanas, arī šiem aktiem sākas to piemērošana dzīvē. Šajā brīdī arī sākas katra jurista un uzņēmēja radošā potenciāla izpausmes, lai nodrošinātu savam uzņēmumam vēlamo rezultātu.