Latvijā jau vairāk nekā trīs gadus valsts iestādēs darbojas “Konsultē vispirms” princips, kuram nu jau pievienojušās kopā 29 iestādes. Ir īstais laiks izvērtēt, cik veiksmīgi šis princips darbojas, piemēram, nodokļu jomā, vai tas veicina abpusēji godprātīgu sadarbību. Un galu galā – vai šī principa ideja sevi ir attaisnojusi?

Kas ir "Konsultē vispirms?"

Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā ir norādīts, ka “EM vīzija ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi Latvijā! “Konsultē vispirms” principa ieviešana ļaus sasniegt labāku rezultātu normatīvo aktu ievērošanā, kā arī nodrošinās efektīvāku un atvērtāku sadarbību starp uzraugošajām iestādēm un uzņēmējiem. Iestāžu galvenais uzdevums nav sodīt, bet nodrošināt, ka uzņēmēji zina un izprot savus pienākumus, un tos godprātīgi pilda”.

Mērķis un būtība

2017. gada 15. jūnijā vairāk nekā divdesmit valsts pārvaldes iestāžu parakstīja sadarbības memorandu par “Konsultē vispirms” principa ieviešanu. 2019. gada 4. decembrī vēl sešu iestāžu vadītāji parakstījās “Par pievienošanos “Sadarbības memorandam par “Konsultē vispirms” iniciatīvas ieviešanu””, papildinot jau iniciatīvā pārstāvēto iestāžu sarakstu. Šobrīd vismaz 29 iestādes ir apņēmušās iesaistīties “Konsultē vispirms” principa iedzīvināšanā valsts pārvaldē. To vidū ir tādas valsts pārvaldes iestādes kā Valsts ieņēmumu dienests (VID), Uzņēmumu reģistrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un citas memorandā un papildu dokumentā minētās valsts pārvaldes iestādes.

Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā, kas MK ir apstiprināts 2017. gada 21. februārī, sākotnēji ir norādīts, ka “Konsultē vispirms” princips paredz valsts pārvaldes uzraugošajās institūcijās pirmreizēju normu un prasību skaidrošanu, īpaši, ja tiek konstatēts pirmreizējs pārkāpums, dodot termiņu nepilnību novēršanai. “Konsultē vispirms” principa piemērošana tika uzdota kā atrunājama ne tikai vispārīgi, bet arī katras iestādes iekšējā dokumentā – vadlīnijās, metodiskajos norādījumos. Šī principa idejas būtība – valsts nav represīvs uzraudzības mehānisms, bet tiesiskas uzņēmējdarbības vides nodrošinātāja. Minētais princips aktualizēts arīdzan tāpēc, ka sabiedrībā arvien vairāk radās neizpratne par kontrolējošo valsts pārvaldes institūciju darbu un pieeju normu skaidrošanā, kas nereti noslēdzās ar soda piemērošanu likuma normu nezināšanas dēļ. Taču vēlos piebilst, ka normatīvo tiesību aktu prasību nezināšana neatbrīvo no atbildības.