Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk veikalu skatlogos un lielveikalu reklāmas materiālos redzam tādus uzrakstus kā “Sezonas preču izpārdošana!”, “Samazinām cenas konkrētām precēm!”, “Visam atlaide – 30%!”. Lai arī šādi uzraksti izklausās kā izdevīgs piedāvājums un potenciālais pircējs būs pārliecināts par to, ka viņam ir jāizmanto šī izdevība un jāiegādājas prece, tomēr svarīgi atcerēties, ka jebkāda veida atlaidēm ir piemērojami nacionālie un starptautiskie tiesību akti, kuri nosaka un kontrolē, kāda veida atlaides drīkst tikt piemērotas.

Jebkurš pircējs, redzot uzrakstu “akcija” vai “atlaide”, uzreiz saprot, kas ar to tiek domāts – kādai precei tiek samazināta tās pamatcena, prece tiek pārdota par lētāku summu. Svarīgi pieminēt, ka šobrīd likumā nav noteikta precīza atlaides definīcija. Proti, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 28.maijam, bija ietverti priekšnoteikumi preces īpašībām, lai tā atbilstu atlaides definējumam. Tomēr līdz ar PTAL grozījumiem konkrētais likuma pants tika izslēgts, tādējādi radot juridisku nevienprātību, bet tirgotājiem atvēlot lielāku brīvību izvēlēties atlaides veidu un preci, kurai tā piemērojama. Skaidrojošajā vārdnīcā Tezaurs.lv “atlaide” tiek definētā kā “cenas pazeminājums (pārdodot preci)”.

Vēl viens jēdziens, kuru ir nepieciešams definēt, ir sākotnējā cena. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2015.gadā izdeva “Vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanā”, kurās vairākkārt pieminēta sākotnējā cena, no kuras tiek piemērota atlaide. Sākotnējā cena ir definēta Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” 14.¹punktā, proti, sākotnējā cena ir viszemākā cena, ko pārdevējs piedāvājis ikvienam patērētājam pēdējo 30 dienu laikā pirms cenas pazemināšanas vai atlaides piemērošanas.