Lai gan termiņš atļaujas saņemšanai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem noslēdzās jau 2023.gada 10.novembrī, pēc publiskā reģistra datiem par visiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar regulu, uz 2023.gada 1.novembri Latvijā šādu atļauju joprojām bija saņēmuši tikai divi komersanti. Arī Igaunijā tādi bija divi, bet Lietuvā – seši uzņēmumi. Taču zināms, ka praksē šādu komersantu ir daudz vairāk.

Būtība un tiesiskais regulējums

Kolektīvā finansēšana sarunvalodā tiek dēvēta arī par pūļa finansēšanu. Tā noder uzņēmumiem, kuriem nepieciešami salīdzinoši nelieli ieguldījumi. Kolektīvo finansēšanu parasti izmanto gadījumos, kad bankas kredītus, visticamāk, nepiešķirtu, jo uzņēmumi neizpilda kritērijus attiecībā uz nepieciešamo pieredzi vai nodrošinājumu.

Kolektīvās finansēšanas ideja ir starpniecība, kuras ietvaros kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties nekādu risku, vada digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu konkrētiem projektiem. Mērķis ir atvieglot projekta finansēšanu, piesaistot kapitālu no liela skaita cilvēku, kuri ar publiski pieejamas internetā bāzētas informācijas sistēmas starpniecību iegulda salīdzinoši mazas summas.

No 2021.gada 10.novembra visā Eiropā ir vienotas prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļaujas saņemšanai, un tās ir noteiktas regulā 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai, ar kuru groza regulu 2017/1129 un direktīvu 2019/1937. Uz regulas pamata Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) un Eiropas Banku iestāde ir izstrādājušas regulatīvi tehniskos standartus, kas nosaka dažādu procesu prasības, piemēram, darbības atļaujas saņemšanas pieteikuma iesniegšanai.

Regula ir tieši piemērojama visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tāpēc tās noteikumu pārņemšanai Latvijā nebija nepieciešams speciāls nacionālais regulējums. Tomēr regulā bija paredzēti vairāki aspekti, kas jāpieņem pašām dalībvalstīm, kā rezultātā 2022.gada 4.maijā Latvijā stājās spēkā arī nacionālais Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums, kas tika izstrādāts, lai nodrošinātu regulas piemērošanu Latvijā attiecībā uz tiem aspektiem, kas regulā bija atstāti dalībvalstu kompetencē. Likums būtībā nosaka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību, to darbību un atbildību atbilstoši regulai, kā arī kompetentās uzraudzības iestādes tiesības, pienākumus un pilnvarojumu izdot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļaujas. Saskaņā ar likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika izveidota Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), taču šobrīd Latvijas Banka (LB) ir FKTK saistību un tiesību pārņēmēja.