Lasītājs jautā: Uzņēmums vēlas pārdot savus pakalpojumus  – datorprogrammu – tīmekļa vietnē. Datorprogrammu klients iegūst failā veidā, kuru pats instalē sev piederošā datortehnikā. Vai šajā gadījumā ar klientu ir slēdzams distances līgums? Un vai klients, kurš izmantos šo datorprogrammu savas saimnieciskās darbības vajadzībām tiks uzskatīts par “patērētāju” Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) izpratnē? Vai šajā gadījumā līgumā ir jāparedz atteikuma tiesības?

Distances līgums un ar to saistītās 14 dienu atteikuma tiesības apskatāmas patērētāju tiesību aizsardzības kontekstā; šis tiesību institūts nav piemērojams gadījumā, ja otra darījuma puse nav patērētājs.

Patērētājs PTAL minēts kā persona, kas preci vai pakalpojumu iegādājas (vai vēlas iegādāties) privātajām, personiskajām un/vai ģimenes vajadzībām. Gadījumā, ja fiziskā persona preci vai pakalpojumu (fiziskajā realitātē vai digitālajā vidē esošu) iegādājas ar nolūku to izmantot komercdarbībā, profesionālajā vai saimnieciskajā darbībā, tas automātiski nozīmē, ka šī persona nebūs uzskatāma par patērētāju un tai nepienākas minimālās PTAL un citos patērētāju tiesības regulējošajos tiesību aktos noteiktās tiesību aizsardzības garantijas. Šajā gadījumā nav jāparedz atteikuma tiesības, nav negodīgu līguma noteikumu aizliegums tipveida līgumos un nedarbojas citas aizsardzības garantijas.