Daudzu uzņēmumu komunikācijas stratēģija ir saistīta ar satura veidošanu “Instagram”. Tas palīdz sasniegt uzņēmuma mērķus, piesaistot auditorijas uzmanību dažādu produktu vai pakalpojumu iegādei. Lai gan jāatzīst, ka šobrīd pēc daudzu algoritmu maiņas “Instagram” vide ir ievērojami mainījusies, proti, ne visu auditoriju ir iespējams sasniegt. Tas nozīmē, ka liela daļa sekotāju vairs neredz visus jaunākos ierakstus. Vai kontaktu pirkšana šo problēmu atrisinātu?

Ņemot vērā, ka uzņēmumam no trīs gadu laikā organiski piesaistītajiem 10 tūkst. sekotāju aktīvā auditorijas daļa nereti ir tikai 3–4 tūkst., reizēm var pietrūkt pacietības darboties tālāk. Ja šo skaitli apskatām vēl detalizētāk, tad tikai 1 tūkst. sasniedz īso stāstu skatījumus. Šī auditorijas daļa var tikt uzskatīta par lojālo sekotāju bāzi. Tie ir esošie vai potenciālie klienti, kuri vēl pieņem savu lēmumu.

Sekotāju pirkšana var “sabojāt” profilu

Sekotāju pirkšana var būt gan ar pozitīvu, gan ar negatīvu zīmi. Noteikti nav pareiza izvēle pašrocīgi palielināt sekotāju skaitu, iegādājoties robotu tipa profilus, kas īsā laikā atnes strauju sekotāju kāpumu. Šī nav auditorija, kas veiks aktīvas darbības, proti, iesaistīsies saturā, veidos atgriezenisko saiti vai pats galvenais – būs zīmola klienti. Tas nepalīdz ne zīmola atpazīstamībai “Instagram” vidē, ne arī biznesam kopumā. Šādas darbības burtiski sabojā profilu. Jo neaktīvāka auditorija, jo mazāka iesaiste. Jo mazāka iesaiste, jo mazāks sekotāju skaits tiek sasniegts. Jo mazāks sekotāju skaits tiek sasniegts, jo sliktāka profila darbība kopumā. Tā strādā “Instagram” algoritms, kura mērķis platformā kopumā ir piedāvāt saturu, kam cilvēki jau seko un ar ko dalās, kas ir vērtīgs un līdz ar to notur sekotāju.

Ir pieredzēti gadījumi, kad zīmolam ļaunprātīgā veidā tiek “uzsūtīti” sekotāji. Nav iespējams noteikt, kurš ir atbildīgs šādā situācijā, un arī “Instagram” nav pilnībā sakārtots, lai aizsargātu uzņēmumu šādās reizēs.