Vēl pirms dažiem gadiem dominēja "tikai bizness" likums, tāpēc organizācijām bija pareizāk ievērot neitralitāti sociālajos jautājumos, jo citādi tās varēja zaudēt daļu klientu. Bet tagad arvien skaidrāk ir redzams, ka auditorijai ir būtiskas organizāciju vērtības. Tieši tās ir kļuvušas par svarīgu zīmolu izvēles kritēriju gan klientiem, gan darbiniekiem. Var šķist, ka šīs pārmaiņas notiek tikai kara Ukrainā dēļ, tomēr viss nav tik vienkārši.

Nesen veiktā komunikācijas aģentūras "A. W. Olsen&Partners" aptauja parādīja, ka 61% respondentu Latvijā ir gatavi atteikties no Latvijā pieejamas preces vai pakalpojuma, ja nepiekrīt ražotāja vai pārdevēja pozīcijai attiecībā uz karu Ukrainā.

Turklāt vairāk nekā puse (53%) respondentu norādīja: lai sāktu vai turpinātu preces vai pakalpojuma iegādi, viņiem ir svarīgi zināt, kāda ir attiecīgās organizācijas nostāja pret karu Ukrainā. 23% respondentu arī atzīmējuši, ka jau saskārušies ar zīmoliem, kam ir atšķirīga nostāja, un atteikušies no attiecīgās preces vai pakalpojuma.

Lielāka atbildība uzņēmumiem

Pētījumi rāda – karadarbība Ukrainā ir paātrinājusi nopietnu procesu, kas jau bija sācies. Vairāku gadu garumā arvien samazinājās sabiedrības uzticība valstu valdībām, medijiem, arī nevalstiskajām organizācijām. Auditorija ieslēdza automātiskas neuzticēšanās režīmu. Piemēram, tagad trīs piektdaļas cilvēku, kad viņiem piedāvā kādus datus, sākotnēji izturas pret tiem ar neuzticību un tikai pēc pietiekami pārliecinoša pamatojuma ir gatavi tiem piekrist.

Divas trešdaļas respondentu arī uzskata, ka nav iespējamas konstruktīvas un civilizētas diskusijas par viņus satraucošiem jautājumiem. Neuzticēšanās ir nonākusi apburtajā lokā, jo to veicina politiķu cīņa par balsīm un mediju cīņa par uzmanību, – plaukst skandalozu paziņojumu un nepārbaudītas informācijas izplatīšana.