Plānojot organizāciju komunikāciju, ir būtiski saprast, uz kādiem balstiem tā stāv, lai piesaistītu auditorijas uzmanību un vairotu uzticību uzņēmumam. Kas organizācijām jāintegrē savos vēstījumos, lai palielinātos  klientu skaits?

Cīņa par uzmanību

Jau 20. gs. 70. gados Amerikas Savienoto Valstu (ASV) politologs Herberts Saimons rakstīja, ka pasaule atrodas pie uzmanības ekonomikas sliekšņa, kad informācijas pārpilnība izraisa jaunu deficītu – cilvēku uzmanības trūkumu.

Plašu rezonansi šī ideja gan guva tikai 20. gs. 90. gados – līdz ar interneta attīstību. Tolaik to izraisīja Maikla Goldheibera izteikumi, ka mēs slīkstam informācijā, nepārtraukti to ģenerējot. Šajos apstākļos kļūst svarīga uzmanības pārvēršana precē, kas var nest peļņu. Piemēram, mediji vai blogeri pārdod auditorijas uzmanību reklāmdevējiem, tādējādi to monetizējot. Arī organizācijas iemaina savu informāciju vai citus labumus pret tām svarīgas auditorijas uzmanību.

Urbānists Georgs Franks attīstīja šo domu un nosauca uzmanību par “jauno uzņēmējdarbības valūtu”. Ar uzmanību auditorija maksā par bonusiem, ko saņem no organizācijām, taču atšķirībā no naudas šo valūtu nevar uzkrāt vai paglabāt vēlākam laikam. Tomēr jāatceras, ka var uzkrāt cieņu un labu reputāciju, ko, savukārt, atkal var saņemt ar uzmanību.

__________________________________________________________________________

Lai piesaistītu auditorijas uzmanību, organizācijas ir spiestas palielināt komunikācijas intensitāti

__________________________________________________________________________

Situāciju sarežģī fakts, ka uzmanība ir ļoti ierobežots resurss. Ja persona pievērš uzmanību kādam paziņojumam vai kanālam, tobrīd tā nevar pilnvērtīgi veltīt sevi citiem. Piemēram, pašlaik, lasot šo rakstu, lasītājs nesarunājas ar ģimeni, neskatās televīziju (vismaz tā jācer, jo citādi es kā autore jau esmu zaudējusi cīņu par lasītāja nedalītu uzmanību). Pat modernajā vairākuzdevumu (multitasking) režīmā var vienlaikus pilnvērtīgi pievērst uzmanību tikai ierobežotam skaitam objektu.

Tā rodas apburtais loks: lai piesaistītu auditorijas uzmanību, organizācijas ir spiestas palielināt komunikācijas intensitāti, – tās no visām pusēm cenšas sakliegt patērētājus, tādējādi izraisot vēl lielāku uzmanības deficītu un plašākus komunikatoru uzbrukumus. Beidzamajos divdesmit gados – galvenokārt interneta dēļ – pieejamā informācija ir tik strauji pieaugusi, ka cilvēki to vairs nespēj pilnvērtīgi uztvert un daudzi ir noguruši no tās.

Tādējādi šie procesi ir izraisījuši dažādas interesantas parādības, piemēram, digitālo detoksikāciju – cilvēki apzināti ierobežo internetam pievienotu ierīču lietošanu. Ir pat īpašas atpūtas vietas, kur viesiem atņem telefonus un datorus, to vietā piedāvājot iespēju nodarboties ar meditāciju un sportu, klausīties putnu vīterošanu un priecāties par klātienes saskarsmi.

Bet atraut acis no ierīcēm kļūst arvien grūtāk

Lielie pārtikas veikali jau ceļ trauksmi – apmeklētāji veic mazāk impulsīvu pirkumu no tā preču klāsta, kas izvietots pie kases. Agrāk tas darbojās nekļūdīgi: garlaikodamies rindā, klienti pētīja stendu sev priekšā un bieži kaut ko nopirka no tā. Taču tagad pircēji gaida savu kārtu viedtālruņa kompānijā un apkārt neskatās.