Lai gan pandēmija un karš Ukrainā turpinājis šķelt gan Latvijas, gan globālo sabiedrību, tomēr nevar noliegt, ka pēdējās desmitgadēs notikusi mainība uz lielāku politkorektumu un toleranci. Vai šādā modernajā laikmetā reklāmā ir vieta provokācijām? Vai tomēr par šo reklāmas pieeju būtu jāaizmirst?

Vispirms ielūkosimies mazliet vēsturē. Latvijas reklāmā skaļākā provokācija – "Tele2" "Meteorīts" – tika radīta pirms 13 gadiem. Pirms sava jaunā tarifu plāna atklāšanas "Tele2" radīja viltus notikumu – meteorīta nokrišanu Mazsalacas novadā, netiešā veidā izplatot video ar meteorīta krišanu un izveidojot milzīgu bedri – meteorīta nokrišanas rezultātā radītu krāteri.

Mediji ziņoja par šo notikumu, un to plaši apsprieda sabiedrībā, līdz "Tele2" paziņoja, ka meteorīts radīts kā jaunā tarifa plāna reklāma. Un apspriešana sākās ar jaunu sparu, taču šoreiz par to, vai šāda reklāma ir korekta.

Vai provokācija atmaksājas?

Provokatīvas reklāmas pamatnostādne – tai jāizraisa emocijas. Taču jāņem vērā, ka tās ne vienmēr būs tikai pozitīvas emocijas. Ja reklāma bijusi patiešām provokatīva, tā izsauks gan patiku, gan šoku, nesaprašanu un nosodījumu, reizēm pat legālas vai finansiālas sekas.

Tieši tāpat neviennozīmīgi tika vērtēts "Meteorīts" – no vienas puses, iegūta milzīga publicitāte ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās, no otras puses, pēc uzzināšanas par šo "Tele2" "mānīšanos" gan parādījās negatīva attieksme klientu vidū, gan bija jāatlīdzina operatīvajiem dienestiem radītie zaudējumi. Turklāt jāņem vērā, ka situācija un attieksme pret viltus ziņām šajos padsmit gados ir būtiski mainījusies, tāpēc, visticamāk, "Meteorīta" provokāciju 2022.gadā uztvertu daudz negatīvāk.