Korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik radās ļoti organiski, mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. To veicinājis ne tikai fakts, ka šī industrija ar laiku ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas būtiski apgrūtina dāvanu izvēli, bet mainījusies arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē.

Viens no galvenajiem jebkuras organizācijas veiksmīgas attīstības priekšnosacījumiem ir spēja izveidot un uzturēt kvalitatīvas attiecības ar klientiem, partneriem un darbiniekiem. Šim nolūkam mūsdienās izmanto dažādus instrumentus, tostarp korporatīvās dāvanas, kurām biznesa vidē vienmēr piešķirta samērā liela vērtība. Piemēram, saskaņā ar laikraksta "Forbes" datiem 57% uzņēmēju joprojām atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē.

Tomēr gadu laikā korporatīvo dāvanu kultūra būtiski mainījusies. Tās arvien biežāk dāvina, pieņemot, ka tā vajag, jo tā dara visi. Tādējādi dāvanas nereti kļūst par apgrūtinājumu gan dāvinātājam, gan saņēmējiem. Pirmajiem – jo "kaut kas" taču ir jāsarūpē un tukšām rokām pie klienta vai partnera neiesi. Savukārt otrajiem – jo plaukti aritmētiskā progresijā pildās ar nejēdzīgajām dāvanām. Tas ir iemesls, kāpēc daudzviet pasaulē, tostarp Latvijā, uzņēmumi sagatavo noteikumus vai politiku, kas regulē korporatīvo dāvanu saņemšanas un dāvināšanas kārtību.

Lai neradītu nepareizu priekšstatu par sevi un savu organizāciju, izstrādājot šādu politiku (ja vien tā neparedz, ka organizācija pārtrauc dāvināt dāvanas pavisam) vai arī turpinot dzīvot bez tās, ir svarīgi domāt ne vien par korporatīvo dāvanu saturu, bet arī par to dāvināšanas iemesliem un pasniegšanas veidu.