No šī gada darba algām piemērojams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums. Saistībā ar tā piemērošanu informācijas avotos parādās dažādi viedokļi. Piemēram, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā esot iespējams atzīmēt, ka darbinieks nevēlas piemērot neapliekamo minimumu. Tomēr pausts arī pretējs uzskats – ienākuma saņēmējam neesot tiesību lūgt darba devējam nepiemērot neapliekamo minimumu, jo likumā šāda iespēja nav paredzēta. Tāpat nodokļu eksperti norāda, ka daudziem darbiniekiem radīsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parāds un pēc gada būs jāsamaksā samērā lielas IIN summas, jo alga šogad ir lielāka nekā pagājušajā gadā periodā, ko VID ņēma vērā, nosakot prognozēto neapliekamo minimumu.
Kā rīkoties, ja darbinieks nepiekrīt VID prognozētā neapliekamā minimuma summai? Vai darba vieta, kurā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, drīkst to nepiemērot? Ja jā, tad kā likumiski pamatot nepaliekamā minimuma nepiemērošanu?
Atbilstoši likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) noteiktajam darbinieka mēneša ar algas nodokli apliekamais ienākums ir ienākums, no kura atskaitīti attaisnotie izdevumi, VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojumi.
Ja darbinieks nepiekrīt VID prognozētā neapliekamā minimuma summai, viņš var vērsties VID un uzzināt, kādi VID pieejamie dati izmantoti tā aprēķinam. Savukārt darba devējam, aprēķinot ar algas nodokli apliekamo ienākumu, jāpiemēro VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, ja tāds ir paziņots.
Likumā par IIN paredzēts, ka vispārējā gadījumā darbiniekam, kas nav pensionārs un ir darba devējam iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, piemēro VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tomēr var būt situācijas, kad darbinieka ienākumi taksācijas gada laikā ir lielāki, nekā ienākumi, uz kuru apmēra pamata noteikts VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, un šādi ienākumi faktiski tiek arī gūti. Ja ienākuma izmaksātājs šādam darbiniekam uz iesniegtās algas nodokļa grāmatiņas pamata piemēro VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, darbiniekam radīsies pienākums rezumējošā kārtībā piemaksāt IIN.
Administratīvā procesa likuma 17.panta 2.daļā noteikts: ja iestāde konstatē nepilnību tiesību sistēmā, tā var šo nepilnību novērst, lietojot analoģijas metodi, t.i., sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā.
Lai risinātu līdzīgu problēmu saistībā ar progresīvo IIN likmju piemērošanu, likuma par IIN 15.panta 23.daļā paredzēts, ka, pamatojoties uz maksātāja rakstisku iesniegumu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ietur nodokli saskaņā ar 23% likmi arī no ienākumiem, kam saskaņā ar likumā par IIN noteikto taksācijas gada laikā būtu piemērojama nodokļa 20% likme (piemēram, autoratlīdzībām). Tādējādi, ja nodokļa maksātājam ir informācija, ka taksācijas gada ienākumi būs lielāki, nekā ienākumi, uz kuru apmēra pamata noteikts VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, iespējama analoģiska rīcība, darbiniekam un darba devējam rakstiski vienojoties par VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu.
