Bieži saņemam jautājumus no lasītājiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu situācijās, kad pakalpojumu sniedzējs vai saņēmējs ir trešo valstu nodokļu maksātājs. Tāpat šobrīd arvien vairāk valstu pievienojas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas konvencijai par informācijas apmaiņu un sadarbošanos starp nodokļu administrācijām un vairs netiek uzskatītas par zemu nodokļu un beznodokļu zonām, lai gan Latvijas Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.276 "Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām" sarakstā tās vēl ir. Vai tas ko maina PVN piemērošanā?

PVN piemērošana pakalpojumiem notiek atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 19.–30.pantam.

Noteiktos gadījumos PVN piemērošanā pakalpojumiem jāņem vērā arī Padomes Īstenošanas Regula (ES) Nr.282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (Regula), kurā noteikta vienota kārība, kā PVN jāpiemēro pakalpojumiem, kā arī uzskaitīti pierādījumi, kam jābūt nodokļu maksātāja rīcībā, sniedzot pakalpojumus trešo valstu nodokļu maksātājam. Regula ir tiešas piemērojamības normatīvais akts, kas dalībvalstīm nav jāiestrādā savos vietējos likumos, tādēļ PVN likums Regulas normas nedublē.

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot darījumu pārbaudes, vērtēs, vai PVN piemērošanā izpildītas Regulā uzskaitītās prasības, kā arī atbilstību PVN likumam.