Esam celtniecības uzņēmums. Mūsu juridiskā adrese ir Rīgas rajonā. Bieži celtniecības objekti atrodas citā Latvijas reģionā – Rēzeknē, Smiltenē utt. Mēs nosūtām komandējumā savus darbiniekus uz šo objektu, un Rīgā viņi atgriežas tikai piektdienas vakarā. Par visām nedēļas darba dienām maksājam Latvijā noteikto dienas naudu – 8 eiro, kā arī apmaksājam viesnīcu, kur viņiem pārlaist nakti, lai nākamā dienā atkal dotos uz darbu. Viesnīca izraksta uzņēmumam rēķinu par viesnīcas pakalpojumiem, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% likmi, ko uzņēmums iekļāva savā priekšnodoklī un PVN deklarācijā, jo izmaksas bija radušās, veicot savu saimniecisko darbību un sniedzot ar PVN apliekamu darījumu – būvdarbus.

Valsts ieņēmumu dienests (VID), pārbaudot attiecīgā mēneša PVN deklarāciju (uzņēmumam katru mēnesi ir PVN pārmaksa), lika izņemt no PVN deklarācijas priekšnodokļa summas par viesnīcas izdevumiem. Grāmatvedis iebilda, ka izdevumi taču radušies, lai varētu tikt veikta uzņēmuma saimnieciskā darbība, proti, izpildīts līgums ar pasūtītāju. Uz ko VID darbiniece atbildēja: “Nejauciet Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu! Jā, tās ir jūsu saimnieciskās darbības izmaksas (komandējuma izdevumi), bet jums nav tiesību šos viesnīcu rēķinus iekļaut priekšnodoklī, jo darbinieki viesnīcā nevis veica savus tiešos darba pienākumus – celtniecības darbus –, bet gan atpūtās, atguva spēkus nākamajai darba dienai.” Sakiet, lūdzu, vai patiešām mēs viesnīcas rēķinos norādīto PVN par mūsu darbinieku naktsmītnes izmaksām nedrīkstam iekļaut savā priekšnodoklī?