Pēdējā laikā kriminālprocesos par izvairīšanos no nodokļu nomaksas arvien biežāk aizdomās tiek turēti vai apsūdzēti ārpakalpojuma grāmatveži. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir ārpakalpojuma grāmatveža atbildības apmērs un pienākuma robežas pārbaudīt, vai darījums faktiski ir noticis. Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāanalizē normatīvie akti, kas to regulē.

Izvērtējot, vai normatīvajos aktos ārpakalpojuma grāmatvedim ir noteikts pārbaudīt, vai darījums faktiski ir noticis, jāsecina, ka Grāmatvedības likumā (GL) šāds pienākums nav paredzēts. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai attaisnojuma dokumentos ietvertās ziņas būtu patiesas, proti, lai attaisnojuma dokumenti būtu noformēti par faktiski notikušiem (izpildītiem) saimnieciskiem darījumiem. Savukārt ārpakalpojuma grāmatvedim ir pienākums izvērtēt, vai dokumenti atbilst normatīvo aktu prasībām un vai tajos nav acīmredzamu neatbilstību.

Grāmatveža pienākumi

Konstatējot attaisnojuma dokumentā neatbilstības vai viltojuma pazīmes, kā arī rodoties aizdomām par fiktīviem vai nelikumīgiem darījumiem, ārpakalpojuma grāmatvedim ir jārīkojas saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu (NIL likums).