Fiziskas personas veselības dati ir īpašas kategorijas personas dati Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2016/679 jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) 9. panta izpratnē. Tas varētu šķist pretēji intuīcijai, bet uzņēmums nolūkā mazināt risku darba vidē nevar darbiniekiem prasīt atklāt, vai viņi inficējušies ar koronavīrusu (Covid-19).
Šādas apstrādes darbības būtu pretrunā datu minimizēšanas principam, jo uzņēmums šo mērķi var sasniegt, īstenojot citus pasākumus, kas vispār neietver personas datu apstrādi. Piemēram, uzņēmums var apmācīt darbiniekus rīcībai saslimšanas gadījumā, veicināt attālinātu darbu, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļus darba vietā un radīt darba vidi, kas darbiniekus mudina būt piesardzīgiem.
Savukārt informācija, ko par savu veselības stāvokli darbinieks uzņēmumam izpaudis brīvprātīgi (tostarp informācija, vai darbinieks inficējies ar šo vīrusu), jāglabā stingrā konfidencialitātē, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus. Uzņēmums principā varētu informēt komandu, ka kāds to tās locekļiem ir inficēts, tomēr nav pieļaujams, ka tiek izpausti tādi personas dati, kas ļauj identificēt šo personu. Vienlaikus uzņēmumam var būt pienākums tā rīcībā esošo informāciju nodod Slimību profilakses un kontroles centram vai citām atbildīgajām iestādēm, ņemot vērā šo iestāžu kompetenci.
Atbilstoši Datu valsts inspekcijas skaidrojumam, kas publicēts iestādes mājaslapā 17. martā, darba devējs, ievērojot tā leģitīmas intereses un nodrošinot sabiedrības intereses veselības jomā, lai nodrošinātu aizsardzības pasākumus pret citu darbinieku un klientu saslimšanas risku, var iegūt no darbiniekiem informāciju, vai darbinieki nav pēdējo 14 dienu periodā bijuši ārvalstīs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām.
Tomēr citas Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālās datu aizsardzības iestādes uzstāj uz daudz ierobežotāku pieeju datu apstrādei Covid-19 kontekstā. Piemēram, Beļģijas, Francijas un Luksemburgas iestādes uzsver, ka nebūtu pieļaujama sistēmiska darbinieku personas datu apstrāde, kas ietver darbinieku regulāru ķermeņa temperatūras mērīšanu darba vietā vai lūgumus personām regulāri apliecināt, ka tām nav Covid-19 simptomu vai tās nav nesen atgriezušās no Covid-19 skartajām teritorijām. Savukārt Nīderlandes un Francijas datu aizsardzības iestādes norāda, ka darbinieku ķermeņa temperatūras mērīšana darba vietā varētu būt pieļaujama, ja to veic sertificēts darba aizsardzības eksperts.
Atšķirīgie datu aizsardzības iestāžu viedokļi ļauj secināt, ka pareizā pieeja ir līdzsvarots vidusceļš, kas neignorē fizisku personu datu apstrādes pamatprincipus. Šādu viedokli 16. martā paudusi arī Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, norādot, ka datu aizsardzības noteikumi (piemēram, Regula) neliedz veikt pasākumus koronavīrusa pandēmijas apkarošanai. Tomēr pat šajos neparastajos apstākļos datu apstrādei jābūt pamatotai, datu pārzinim nodrošinot personas datu aizsardzību.
