Katru gadu Latvijā reģistrē vairākus kibernoziegumus - internetā tiek izplatīta aizliegta rakstura informācija, konstatējami uzbrukumi datu bāzēm, nesankcionēti pieslēgumi datorsistēmām utt. Praksē tiek uzskatīts, ka viens no izplatītākajiem kibernoziegumiem jeb datorkrāpšanas formām ir pikšķerēšana, no kuras cieš visvairāk cilvēku.

Kibernoziegumu statistikas dati pieejami Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV mājas lapā.

Pikšķerēšana

Latvijas tiesību aktos pikšķerēšana nav definēta. Akadēmisko terminu datubāzē pikšķerēšana (phishing) skaidrota kā neapdomīgu lietotāju aizvilināšana uz tīmekļa vietnēm, kas atdarina reālu organizāciju vietnes. Aizvilināšanas nolūks ir iegūt klientu paroles, kredītkaršu informāciju, ziņas par sociālo apdrošināšanu vai citus personas datus, kurus zaglis pēc tam varētu ļaunprātīgi izmantot.

Praksē pikšķerēšana ir krāpnieciska darbība tiešsaistē, kas ar e-pasta vai mobilā telefona starpniecību, uzdodoties par "leģitīmu" datu apstrādes institūciju (banku, apdrošināšanas kompāniju, sadarbības partneri u.c.), tiek vērsta pret konkrētu personu, lai tiktu atklāta personiskā informācija, ar kuras palīdzību krāpnieks varētu, piemēram:

• citas personas vārdā pieteikties un saņemt kredītu;
• izlietot svešā bankas kontā esošos līdzkļus un iztērēt kredītkaršu limitus;
• izņemt naudu no svešiem kontiem;
• izmantot debetkartes kopiju, lai izņemtu svešu naudu jebkurā pasaules valstī.