Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstādi un šādu datu brīvu apriti jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula) datu subjektiem ir vairākas tiesības attiecībā uz viņu datu apstrādi un aizsardzību. Viena no šādām tiesībām noteikta Regulas 15. pantā – datu subjekta piekļuves tiesības.

Šīs tiesības īsteno ar datu subjekta piekļuves pieprasījumiem, uz ko, ja tāds tiek saņemts, datu pārzinim ir pienākums atbildēt un sniegt datu subjekta pieprasīto informāciju. Ņemot vērā vairākus priekšnoteikumus šiem datu subjekta piekļuves pieprasījumiem un to relatīvi neilgo vēsturi, ir vairāki aspekti, ar ko datu pārzinim jāiepazīstas, lai varētu efektīvāk uz tiem reaģēt.

Ko nosaka Regulas 15. pants?

Regulas 15. pantā, pirmkārt, noteikts, ka datu subjektam (kas ir identificēta vai identificējama fiziska persona) ir tiesības saņemt apstiprinājumu par to, vai uzņēmumā vispār tiek vai netiek apstrādāti šī subjekta personas dati. Ja dati tiek apstrādāti, datu subjektam ir tiesības pieprasīt šādu informāciju:

• apstrādes nolūki;
• attiecīgo personas datu kategorijas;
• personas datu saņēmēji, kam persona dati ir izpausti;
• paredzētais laikposms, cik ilgi personas dati tiks glabāti, ja to iespējams noteikt;
• vai pastāv tiesības pieprasīt no pārziņa datu subjekta personas datu labošanu vai dzēšanu, vai personas datu apstrādes ierobežošanu, vai iespējas iebilst pret šādu apstākli;
• tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei;
• visa pieejamā informācija par datu avotu, ja personas dati netiek vākti no datu subjekta;
• informācija par automatizēto lēmumu pieņemšanu, ja tāda tiek veikta, kā arī šādas apstrādes nozīmīgumu un paredzamās sekas.