Konkurence ir viena no tēmām, kam šobrīd uzņēmējdarbības vidē veltīta īpaši liela uzmanība – gan pateicoties Konkurences padomes (KP) aktivitātēm godīgas biznesa vides veicināšanā, gan arī likumdošanas izmaiņām, kas stājās spēkā šī gada sākumā.

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā ilgi gaidītie grozījumi Konkurences likumā (KL). To mērķis ir ļaut KP sekmīgāk novērst publisko personu radītos konkurences deformējumus.

Komentējot jauno regulējumu, KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra vienlīdzīgu spēles noteikumu nozīmīgumu godīgas konkurences nodrošināšanai: "Konkurences neitralitāte jeb vienlīdzīgi spēles noteikumi visiem – tā ir alfa un omega jebkuras nozares politikas veidotājam, jebkurai amatpersonai, kam rūp godīgas komercdarbības vide. Tāpēc aicinu uzņēmējus, kas saskārušies ar publisku personu izraisītiem vai veicinātiem konkurences kropļojumiem, ziņot par tiem KP, lai mēs maksimāli ātri varētu izlīdzināt konkurences svaru kausus."

Jaunais regulējums ir ietverts KL 14.¹ pantā, paredzot, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādei, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties arī kā:

• tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus;
• priekšrocību radīšana kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība;
• darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū.

Publiskas personas šīs normas izpratnē ir valsts un pašvaldību iestādes, kā arī tām piederošās kapitālsabiedrības. Tātad regulējums attiecināms gan uz valsts un pašvaldību iestādēm, gan uz tām piederošajām sabiedrībām.