Maksas stāvvietas Rīgas u.c. Latvijas pašvaldību teritorijās vairs nav retums. Arī daudzi autovadītāji jau saņēmuši paziņojumu par naudas sodu, kas nepatīkami pārsteidz neilgi pēc stāvvietas izmantošanas. Tomēr gan tiesu praksē, gan arī ikdienā ir situācijas, kad paziņojumu par piemērotu sodu neapmaksātas stāvvietas izmantošanas dēļ autovadītājs saņem vairākus gadus pēc pārkāpuma konstatēšanas brīža.

Raksta līdzautors: Reinis Sokolovs, SIA "ZAB Ellex Kļaviņš" zvērināts advokāts

Maksas stāvvietas Rīgas u.c. Latvijas pašvaldību teritorijās vairs nav retums. Arī daudzi autovadītāji jau saņēmuši paziņojumu par naudas sodu, kas nepatīkami pārsteidz neilgi pēc stāvvietas izmantošanas. Tomēr gan tiesu praksē, gan arī ikdienā ir situācijas, kad paziņojumu par piemērotu sodu neapmaksātas stāvvietas izmantošanas dēļ autovadītājs saņem vairākus gadus pēc pārkāpuma konstatēšanas brīža.

Privāto tiesību juridisko personu gadījumā ir skaidrs, ka darījuma noilgumam piemērojams Komerclikumā (KL) noteiktais trīs gadu termiņš. Tomēr arī pašvaldības kā atvasinātas publiskās personas savas pašvaldības teritorijā ir tiesīgas piedāvāt stāvvietu pakalpojumus. Praksē pašvaldības savu kompetenci pārvaldīt stāvvietu darbību nereti uztic kapitālsabiedrībai, kas rīkojas pašvaldības deleģētā uzdevumā, piemēram, šādas pašvaldību kapitālsabiedrības ir Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas meži", AS "LIEPĀJAS AUTOBUSU PARKS" u.c. Tādēļ rodas jautājums, vai pašvaldības deleģētās kapitālsabiedrības prasībai piemērojams KL paredzētais trīs gadu noilgums vai Civillikumā (CL) noteiktais 10 gadu termiņš?