Dzirdot vārdu "kartelis", pirmais, par ko iedomājamies, ir mafiozas struktūras Meksikā vai Kolumbijā. Tomēr šis termins raksturo arī konkurences tiesības un konkurentu pretlikumīgas darbības jeb tirgus dalībnieku aizliegtās horizontālās vienošanās. Kartelis konkurences tiesību izpratnē rodas situācijās, kad, piemēram, divi uzņēmēji, kas ir savstarpēji konkurenti, vienojas par cenu, sadala tirgu vai vienojas par dalības nosacījumiem iepirkumos.

Kas ir aizliegta vienošanās?

Konkurences likuma (KL) 11. panta 1. daļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. panta 1. punktā noteikts, kas ir aizliegta vienošanās un par ko aizliegts vienoties. Konkurences padome (KP) tiesīga piemērot abas tiesību normas atkarībā no pārkāpuma apmēra. Proti, ja pārkāpums ir lokāls un ietekmē nacionālo tirgu, KP piemēro nacionālo regulējumu, kas ietverts KL, savukārt tad, ja pārkāpums saistīts  ar pārrobežu tirgu darbību vai ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, KP var piemērot arī starptautisko regulējumu, t.i., LESD.

Ietekme uz tirdzniecību nozīmē, ka nolīgums, lēmums vai uzņēmumu saskaņotas darbības var tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli ietekmēt tirdzniecības modeli starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tādējādi šajā kontekstā jēdzienam "ietekme uz tirdzniecību" ir plašāka darbības joma, proti, tas nav attiecināms tikai uz preču un pakalpojumu apmaiņu pāri robežām.

Abas minētās tiesību normas saturiski ir vienādas, proti, tajās noteikts, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža nav spēkā tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. KL 11. panta 1. daļā noteiktie aizliegtu vienošanos veidi ir tikai piemēri, ko atzinis arī Senāts, tādējādi aizliegta vienošanās var izpausties arī citādāk, ja vien konstatēts, ka tās mērķis vai sekas ir pretējas godīgas konkurences pamatprincipiem. Turklāt tad, ja vienošanās mērķis vērsts uz konkurences ierobežošanu, nav būtiski, vai un kādas bija pārkāpuma sekas.