Kopš 01.01.2015. stājās spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Nodokļu likums), ar kuriem Nodokļu likuma XI nodaļā tika ieviests regulējums, kas nosaka valdes locekļu personīgo atbildību par nodokļu parādiem, ir pagājis vairāk nekā gads. Šajā laika posmā minētie grozījumi ir tikuši “cilāti” gandrīz no visām iespējamajām pusēm, kā arī 2 reizes politiskās partijas tos apstrīdēja Satversmes tiesā, un 29.12.2015. ierosināta tiesvedība.

Apstrīdēšana, ja reiz pret grozījumu pieņemšanu likumdošanas procesa laikā aktīvi iestājās ne vien vairākas sabiedriskās organizācijas un komersanti, bet pat Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskais birojs, ir likumsakarīga, un patlaban ir tikai laika jautājums, kad lieta tiks izskatīta Satversmes tiesā un pieņemts spriedums par šāda veida mehānisma atbilstību vai neatbilstību Satversmei. Ņemot vērā aktualitāti, piedāvāju īsu un koncentrētu ieskatu šī mehānisma galvenajos problēmjautājumos, raugoties no Satversmes pozīcijām.

Atbildības priekšnoteikumi

Nodokļu likuma 60.panta 1.daļa paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavēto nodokļu maksājumi ir izveidojušies, ja izpildās likumā noteiktie priekšnoteikumi. Ja juridiskajai personai minētajā laika posmā ir bijuši vairāki valdes locekļi, tad tie par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem atbild solidāri, ja vien kāds no valdes locekļiem pats nepierāda savu nevainīgumu (Nodokļu likuma 60.panta 3.daļas 5.punkts). Vienīgais izņēmums, kad attiecīgajam valdes loceklim nav nepieciešams pierādīt savu nevainīgumu, ir tad, ja viņam nav tiesību piekļūt juridiskās personas dokumentiem – tad pierādījumus savāc pats VID.