2020. gada 6. martā stājies spēkā jauns Preču zīmju likums (Likums), kas aizstāj 1999. gada likumu "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm". Ar jauno Likumu ieviestas Eiropas Savienības direktīvas prasības un nodrošināta lielāka preču zīmju aizsardzība.

Jaunais Likums pieņemts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (Direktīva), kā arī aktualizētu un pārstrukturētu līdzšinējo regulējumu atbilstoši mūsdienu tendencēm preču zīmju jomā. Ar Likumu paplašināts apzīmējumu loks, kas var veidot preču zīmi, un arī tiesību īpašnieku subjektu loks, ieviesta iespēja reģistrēt sertifikācijas zīmi, noteiktas skaidrākas agrākā tiesību īpašnieka izņēmuma tiesības, tostarp tiesības aizliegt citām personām izmantot zīmi saimnieciskajā apritē un precēm, kas netiek izlaistas brīvā apgrozībā, kā arī noteikts regulējums par domēna vārdu, mantiskām preču zīmju izņēmuma tiesībām un civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, un pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Jaunā Likuma mērķis ir nodrošināt un regulēt tiesisko aizsardzību un attiecības preču zīmju, kolektīvo zīmju un sertifikācijas zīmju reģistrācijas un aizsardzības, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā. Likumā noteikti preču zīmju aizsardzības pamatprincipi, tiesību īpašnieka izņēmuma tiesības, reģistrācijas procedūras, īpašumtiesības, kā arī civiltiesiskā atbildība par tiesību uz preču zīmju pārkāpumu. Noteikumi par kolektīvo zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm paliek kā daļa no Likuma. Preču zīmēm, kas pieteiktas reģistrācijai pirms jaunā regulējuma, piemērojama kārtība un priekšnoteikumi, kas bija spēkā dienā, kurā iesniegts reģistrācijas pieteikumus vai ar kuru uz Latviju attiecināma preču zīmes starptautiskā reģistrācija.