Noziedznieki atklāj arvien jaunas metodes, kā apiet prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un starptautisko ekonomisko sankciju jomā. Tāpēc ir svarīgi nepārtraukti uzlabot tiesisko regulējumu, kas vērsts pret šiem draudiem, un noteikt papildu prasības un pasākumus, kas jāveic, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un starptautisko ekonomisko sankciju pārkāpumiem.

Lai gan nav pagājis ilgs laiks, kopš 2017.gada novembrī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (Likums) ieviesa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK jeb t.s. Ceturtās AML (Anti-Money Laundering) direktīvas (Direktīva) prasības, Eiropas Parlaments (EP) jau sagatavojis un apstiprinājis jaunas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. 2016.gadā Eiropas Komisija (EK) prezentēja rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret terorisma finansēšanu, kurā norādīja, ka nesenie teroristu uzbrukumi Eiropas Savienībā (ES) un citviet pasaulē liecina, ka nepieciešama ES mēroga darbība, kas aptvertu visas politikas jomas un būtu vērsta uz cīņu pret terorismu un tā novēršanu. Saskaņā ar šo rīcības plānu EK, definējot jaunus pasākumus, kas vērsti pret finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu teroristu finansēšanas nolūkā, ierosināja grozījumus Direktīvā. Tādēļ EP 19.04.2018. ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja par t.s. Piektās AML direktīvas apstiprināšanu. Tā gan nav patstāvīgs normatīvais akts, bet gan grozījumi Direktīvā. Turklāt ES iestādes neplāno apstāties pie esošā regulējuma un jau sākušas izstrādāt t.s. Sesto AML direktīvu.