Latviešu sakāmvārds vēsta, ka runāšana ir sudrabs, bet klusēšana – zelts. Tomēr, konstatējot nelikumīgas darbības savā darbavietā, runāšana var būt ne tikai zelts, bet arī vitāli svarīga, pasargājot ne tikai 54 cilvēku dzīvības[1], bet pat simtu un tūkstošu cilvēku intereses un tiesības.

Trauksmes cēlēji darbojas kā brīdinātāji, lai novērstu kaitējumu un atklātu pārkāpumu, kas pretējā gadījumā varētu būt slēpts. Šāda mehānisma esamība palīdz nodrošināt efektīvu uzņēmumu un valsts atbildības sistēmu, ļaujot tiem, kas ir juridiski atbildīgi par iespējamo pārkāpumu, uzņemties atbildību, risināt problēmu un vieglāk identificēt personas, kas var būt atbildīgas par jebkādu nodarīto kaitējumu. Trauksmes celšanas likuma (Likums) pieņemšana var veicināt uzņēmuma reputāciju un darbinieku novērtējumu saistībā ar uzņēmuma vērtībām.

Eiropas līmenī Eiropas Komisija (EK) aktīvi darbojusies, lai izstrādātu un ieviestu trauksmes cēlēja aizsardzības mehānismu, 2018.gada 23.aprīlī publicējot priekšlikumu par Trauksmes cēlēju direktīvas izstrādi un ieviešanu. EK pašlaik apspriež priekšlikumu ar dalībvalstīm, uzzinot to nostāju, veicamos papildinājumus un uzlabojumus. Plānots, ka direktīvu apstiprinās līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2019.gada pavasarī.

Latvijā 2018.gada 11.oktobrī, tātad pat pirms direktīvas pieņemšanas, Saeima galīgajā trešajā lasījumā atbalstīja Likuma pieņemšanu. Tas stāsies spēkā jau šī gada 1.maijā. Būtiski, ka līdz Likuma spēkā stāšanās dienai publiskās personas institūcijās un privāto tiesību juridisko personu sabiedrībās, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku, obligāti jāievieš trauksmes celšanas mehānisms.