Priekšvēlēšanu laikā īpaši bieži aizdomājamies par vārda brīvību – cik daudz drīkstam kritizēt publiskas personas, cik daudz tās var izteikties viena par otru. Kādi likumi Latvijā un Eiropā regulē šo jomu?
Turpinājums rakstam "Anitreklāma priekšvēlēšanu laikā".
Tiesības uz vārda brīvību, kas ietvertas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 10.panta pirmajā daļā, tostarp tiesības uz uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez valsts institūciju iejaukšanās, skar ļoti plašu jomu.
ECK 10.panta regulējums attiecas un aizsargā arī politiska rakstura informācijas pasniegšanu vai ideju izteikšanu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir uzsvērusi, ka vārda brīvība attiecināma ne tikai uz informāciju vai idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz informāciju, kas apvaino, šokē vai uztrauc valsti vai kādu sabiedrības daļu. Šīs prasības nostiprinātas tādās koncepcijās kā plurālisms, tolerance un iecietība, un bez tām nav iedomājama demokrātiska sabiedrība. Tomēr nedrīkst pieļaut, lai cilvēks, neskatoties uz to, ka viņš visu savu dzīvi ir darbojies politikā, tiktu apmelots un pretlikumīgi apvainots. Un tieši šajā brīdī tiesības par goda un cieņas aizsardzību "saduras" ar tiesībām uz vārda brīvību.
- Piekļuve jaunākajiem iTiesības rakstiem
- Piekļuve rakstu arhīvam
- Jaunāko tēmu apkopojums e-pastā 1x nedēļā
- Piekļuve rakstam 1 mēnesi no iegādes brīža
