Mūsdienu dzīves ritmā distances tirdzniecības nozīme turpina palielināties, savukārt Covid-19 pandēmijas krīzes apstākļos tās lomu nevar pārvērtēt. Nav šaubu, ka patērētājiem un pārdevējiem, pēkšņi esot spiestiem slēgt darījumus attālināti, bija liels izaicinājums saprast no distances līguma izrietošās tiesības un pienākumus.

Distances līguma pazīmes

Distances līgums ir starp patērētāju un pārdevēju (pakalpojuma sniedzēju) noslēgta vienošanās par preces (pakalpojuma) iegādi, viņiem vienlaikus neatrodoties vienā vietā, bet izmantojot distances saziņas līdzekļus.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 10. pantu, lai darījumu kvalificētu kā distances līgums, tam vienlaikus jāatbilst šādiem kritērijiem:

• līdzēji līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojuši vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus(par distances saziņas līdzekļiem uzskatāms tālrunis, tīmeklis, e-pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kam pievienots pasūtījuma kupons, u.c. informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi);
• līdzēji izmantojuši organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu(atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības centra skaidrojumam organizēta preču pārdošanas shēma nozīmē veidu jeb sistēmu, ko tirgotājs parasti izmanto līgumu slēgšanai, savukārt atšķirībā no tā līgums, kas izņēmuma kārtā noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekli, ko pārdevējs parasti neizmanto līgumu slēgšanai, nav distances līgums).