Ziņot par kļūdu!
Publicēts pirms 4 gadiem. Lūdzu, izvērtējiet satura aktualitāti!

Jauni noteikumi kopīpašuma izbeigšanai

06.05.2022.  •  17 MIN
Jauni noteikumi kopīpašuma izbeigšanai
Autors
Dr. iur. Jānis Kārkliņš

Kopīpašnieku strīdi nekad nav bijis retums. Vai jaunie Civillikuma (CL) grozījumi novērsīs kopīpašuma regulējuma nepilnības, kas radīja kopīpašnieku savstarpējos strīdus? Aplūkosim un skaidrosim izmaiņas kopīpašuma izbeigšanas regulējumā!

Grozījumi CL pieņemti februāra sākumā un stājušies spēkā 2022. gada 1. maijā.

Mērķis – novērst nepilnības

Kā izriet no CL grozījumu anotācijas, to nepieciešamība primāri saistīta ar Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 17. decembra spriedumu lietā SKC-259/2019, kurā risināts kopīpašuma dalīšanas strīds un atspoguļota šobrīd aktuālā komersantu prakse domājamo daļu iegādē, konstatējot kopīpašuma izbeigšanas regulējuma nepilnību.

Proti, atbilstoši pastāvošai praksei komersanti ieguva īpašumā kopīpašuma domājamās daļas par salīdzinoši zemu cenu un neilgi pēc domājamo daļu iegūšanas īpašumā vai arī piedāvājot pārējiem kopīpašniekiem tās atpirkt par lielāku naudas summu cēla prasību tiesā par kopīpašuma izbeigšanu. Tādējādi praksē tika izbeigti kopīpašumi, par kuru lietošanu, iespējams, vairākumam kopīpašnieku iepriekš domstarpību nebija, un, zaudējot savu līdzšinējo dzīvesvietu, viņi bija spiesti meklēt jaunu mājvietu.

Ar labu ticību nepietiek

Tiesu praksē šo problēmu centās risināt, izmantojot CL 1. pantā nostiprināto labas ticības principu. Labas ticības princips nozīmē, ka katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses. CL 1. pants palīdz novērst gadījumus, kad civiltiesību subjekti savas tiesības izmanto vai pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojumu mērķu sasniegšanai.

Tomēr labas ticības principu nevar uzskatīt par vispārēju taisnīguma priekšrakstu – tiesiskā stabilitāte būtu apdraudēta, ja labas ticības principu izmantotu likuma normu un tiesisko darījumu seku neierobežotai korekcijai.[1] Tādēļ CL bija nepieciešami grozījumi, lai racionālāk, nepiemērojot CL 1. pantu, izslēgtu gadījumus, kad ar dažādu shēmu starpniecību kopīpašuma izbeigšanai lieto tiesību formālismu un ļaunticīgu izmantošanu.[2]

Šis raksts pieejams tikai abonentiem!
Autorizējies
Vēl neabonē?
Iepazīšanās piedāvājums
12 EUR 6 EUR / pirmais mēnesis
Abonēt!
  • Piekļuve jaunākajiem iTiesības rakstiem
  • Piekļuve rakstu arhīvam
  • Jaunāko tēmu apkopojums e-pastā 1x nedēļā
Piedāvājums spēkā jauniem klientiem
Viena raksta iegāde
3 EUR / gab.
  • Piekļuve rakstam 1 mēnesi no iegādes brīža
Noformējot pirkumu, netiek piesaistīta maksājumu karte un nenotiek automātiski maksājumi!
Pamanīji kļūdu?
Iezīmē tekstu un spied "ziņot par kļūdu".
Vēl no šīs rubrikas
Par mums Jauna lapa - TESTS Abonēšanas līgums Ētikas standarts Sīkdatnes Cenu lapa Lietošanas noteikumi un datu privātuma politika
Klientu apkalpošana
Tālrunis: 67280693
E-pasts: info@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:30 (I-V)
Redakcija
Tālrunis: 22330714
E-pasts: redakcija@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Reklāma
Tālrunis: 29404257
E-pasts: janis@iZurnali.lv
Semināri
Tālrunis: 66915571
E-pasts: seminari@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Rekvizīti
SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
Juridiskā adrese: Lastādijas iela 10, Rīga, LV-1050
Biroja adrese: Lastādijas iela 12, Rīga, LV-1050
Reģistrācijas numurs: 40103221835
PVN reģistrācijas numurs: LV40103221835
Swedbank, LV48HABA0551024842696
SEB banka, LV84UNLA0055004409856
© 2009 - 2026 SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
MIA Logo