Šī gada 4.jūlijā stājās spēkā būtiski grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Turpinām tos aplūkot, šoreiz pievēršoties jaunumiem publisko iepirkumu, publiski privātās partnerības un Eiropas Savienības (ES) u.c. ārvalstu finanšu instrumentu finansēto projektu jomā.

Publiskie iepirkumi un publiski privātā partnerība

Vispirms jānorāda, ka turpmāk nav jāvērtē "kandidāti", kā arī apakšuzņēmēji, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10% no kopējās līguma vērtības, kā arī personas, uz kuru iespējām pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst noteiktajām prasībām.

Tomēr pārbaudāmo personu uzskaitījums ir papildināts. Pirmkārt, jāvērtē, vai nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas ES vai Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas jeb NATO (North Atlantic Treaty Organization) dalībvalsts sankcijas apakšuzņēmējiem, kam paredzēts veikt tiešos maksājumus. Otrkārt, jānoskaidro pretendenta, kam piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, un apakšuzņēmēja, kam paredzēti tiešie maksājumi, patiesais labuma guvējs un jāvērtē, vai attiecībā uz to nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas ES vai NATO dalībvalsts sankcijas, kas var kavēt līguma izpildi. Patiesais labuma guvējs šajā likumā jāsaprot tāpat kā definīcijā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 5.punktā.