Ziņot par kļūdu!
Publicēts pirms 10 gadiem. Lūdzu, izvērtējiet satura aktualitāti!

Ko gaidīt no jaunā Publisko iepirkumu likuma?

15.02.2016.  •  14 MIN
Ko gaidīt no jaunā Publisko iepirkumu likuma?
Autors
Artūrs Surmovičs

Publiskie iepirkumi ir būtiski tautsaimniecības attīstībā, tie publiskajam sektoram ļauj saņemt nepieciešamās preces, pakalpojumus un infrastruktūru, savukārt privātajā sektorā veicina darba vietu rašanos. Šī sfēra ir būtiska daudzu uzņēmēju darbībā.

Šobrīd gan pasūtītāji, gan piegādātāji ar nepacietību gaida jauno Publisko iepirkumu likumu, kas turpmāk regulēs piegādātāju un pasūtītāju savstarpējās attiecības. Līdz brīdim, kamēr jaunais Publisko iepirkumu likums stāsies spēkā, vēl ir nepieciešams iziet visu normatīvajos aktos paredzēto likumdošanas procedūru. Tomēr jau šobrīd ir vērts ielūkoties jaunā likuma aktualitātēs. Ņemot vērā, ka šī dokumenta jaunievedums – saimnieciski izdevīgākā kritērija dominante – jau tiek gana plaši komentēts, šoreiz apskatīšu citus interesantus aspektus, kas, iespējams, ir palikuši saimnieciski izdevīgākā kritērija ēnā.

Iemesls Publisko iepirkumu likuma izstrādei ir jauna publisko iepirkumu direktīva 2014/24/ES, kas nomainīs visiem tik pazīstamo un 10 gadus kalpojušo Direktīvu 2004/18/EK. Dalībvalstīm jaunās direktīvas prasības nacionālajos normatīvajos aktos jāpārņem līdz 18.04.2016., izņemot atsevišķas prasības, kuru ieviešana var tikt atlikta līdz 16.10.2018. Šie termiņi nav šķērslis ielūkoties potenciālajā publisko iepirkumu regulējumā.

Kā norādīts Publisko iepirkumu likuma projekta anotācijā, direktīvas 2014/24/ES izstrādes mērķis bija pārskatīt un modernizēt Eiropas Parlamenta un Padomes 31.03.2004. Direktīvas 2004/18/EK noteikumus, kas koordinē būvdarbu valsts līgumus, piegādes un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. Nolūks ir palielināt publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, un dot iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu sabiedrisko mērķu atbalstam. Papildus minētajam bija nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus un koncepcijas, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un ietvertu dažus ar tiem saistītus Eiropas Savienības (ES) Tiesas iedibinātās judikatūras aspektus.

Šis raksts pieejams tikai abonentiem!
Autorizējies
Vēl neabonē?
Iepazīšanās piedāvājums
12 EUR 6 EUR / pirmais mēnesis
Abonēt!
  • Piekļuve jaunākajiem iTiesības rakstiem
  • Piekļuve rakstu arhīvam
  • Jaunāko tēmu apkopojums e-pastā 1x nedēļā
Piedāvājums spēkā jauniem klientiem
Viena raksta iegāde
3 EUR / gab.
  • Piekļuve rakstam 1 mēnesi no iegādes brīža
Noformējot pirkumu, netiek piesaistīta maksājumu karte un nenotiek automātiski maksājumi!
Pamanīji kļūdu?
Iezīmē tekstu un spied "ziņot par kļūdu".
Tēmas
Vēl no šīs rubrikas
Par mums Jauna lapa - TESTS Abonēšanas līgums Ētikas standarts Sīkdatnes Cenu lapa Lietošanas noteikumi un datu privātuma politika
Klientu apkalpošana
Tālrunis: 67280693
E-pasts: info@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:30 (I-V)
Redakcija
Tālrunis: 22330714
E-pasts: redakcija@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Reklāma
Tālrunis: 29404257
E-pasts: janis@iZurnali.lv
Semināri
Tālrunis: 66915571
E-pasts: seminari@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Rekvizīti
SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
Juridiskā adrese: Lastādijas iela 10, Rīga, LV-1050
Biroja adrese: Lastādijas iela 12, Rīga, LV-1050
Reģistrācijas numurs: 40103221835
PVN reģistrācijas numurs: LV40103221835
Swedbank, LV48HABA0551024842696
SEB banka, LV84UNLA0055004409856
© 2009 - 2026 SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
MIA Logo