Covid-19 izplatība prasa ne tikai veselības aizsardzības nozares reakciju, bet arī izmaiņas publiskā iepirkuma jomā. Lai gan krīze rada neskaitāmus riskus un iepirkuma šķēršļus, kādus iepriekš neesam pieredzējuši, publiskā iepirkuma tiesību akti arī piedāvā līdzekļus, kas ļauj publiskos iepirkumus pielāgot šim vētrainajam laikam.

Raksta līdzautori: Laurynas Lukošiūnas, ZAB "SORAINEN" partneris (Lietuva), Mario Sõrm, ZAB "SORAINEN"  jurists (Igaunija), Kadri Härginen, ZAB "SORAINEN" zvērināta advokāta palīdze (Igaunija), Žilvinas Briedis, ZAB "SORAINEN", zvērināts advokāts (Lietuva)

Aplūkosim rekomendācijas un iespējas, kas varētu palīdzēt gan pasūtītājiem, gan pretendentiem nodrošināt abpusēji labvēlīgu publiskā iepirkuma iznākumu krīzes laikā.

Kad ātrums ir īpaši svarīgs

Pirmkārt, ieteicams jaunām procedūrām noteikt saprātīgus termiņus. Pasūtītāji var palīdzēt tautsaimniecībai atveseļoties, izsludinot iepirkumus un piedāvājot tirgus dalībniekiem līgumus, kas atvieglos finansiālo situāciju. Piemēram, ja plānots sākt iepirkumu 2020. gada rudenī, jāizvērtē, vai nevajadzētu to uzsākt jau tagad. Rūpīgi jāpārliecinās, vai piedāvājumu iesniegšanas un pasūtītāja iekšējās apspriešanās termiņu nevar noteikt iespējami īsāku, ļaujot procedūrai būt racionālākai.

Otrkārt, esošo procedūru gadījumā ieteicams pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ja tas palīdz piesaistīt vairāk piedāvājumu. Lai gan dažkārt procedūras paātrināšana var būt vēlama, dažos komercdarbības sektoros tā nebūs piemērota, jo pašreizējā krīze liek veltīt vairāk uzmanības un rūpēties par citām jomām. Tādējādi pasūtītājs var nokļūt nepietiekamas konkurences situācijā, kas savukārt var radīt lielākas iepirkuma cenas risku.

Steidzamos gadījumos noderīgi saīsināt termiņus pat zem parastajiem minimālajiem termiņiem, pamatojoties uz objektīviem un steidzamības apstākļiem.