Visbiežāk pilnvarojuma līgums tiek izmantots gadījumos, kad nav vēlēšanās pašam kārtot vai nodarboties ar attiecīgo jautājumu vai situāciju un kad ir pārliecība, ka kāds cits to izdarīs labāk. Pilnvarojuma līgums bieži tiek pieminēts kā atbilstošākais līguma veids, ar kuru dibināt tiesiskās attiecības ar valdes locekli.

Kas ir pilnvarojuma līgums?

Saskaņā ar Civillikuma (CL) 2289.pantu ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Līdz ar to precīzai un abpusēji saprotamai pilnvaru apjoma nodošanai un attiecīgo tiesību piešķiršanai pilnvarojuma līgums nodibināms ar rakstisku pušu vienošanos, taču atbilstoši CL 2290.pantam šāda vienošanās var notikt arī klusējot, ja kāds apzināti pielaiž trešo personu kārtot savas lietas.

CL 2291.pantā definēti vairāki pilnvarojuma veidi, proti:

• vest atsevišķas un noteiktas lietas – speciālpilnvara;
• vest un pārzināt visas pilnvarotāja lietas – universālpilnvara;
• vest tikai zināmas šķiras lietas – ģenerālpilnvara;
• nākotnes pilnvarojums.