Nereti nācies dzirdēt par valdes locekļa lojalitātes pienākumu, lai gan Komerclikums (KL) šādu jēdzienu neparedz. Tādēļ var rasties pamatots jautājums, kas ir valdes locekļa lojalitātes pienākuma pamatā, vai ir iespējama atbildība par šī pienākuma pārkāpumu un kādas ir aktuālās tendences?

Raksta līdzautore: Anete Gregersone, SIA “ZAB Eversheds Sutherland Bitāns”, jurista palīdze

Jautājumos par valdes locekļa pienākumu pildīšanas standartu vispārzināms ir KL 169.pantā nostiprinātais valdes locekļa kā krietna un rūpīga saimnieka jēdziens. Krietna un rūpīga saimnieka standarts ir ģenerālklauzula, kas ietver vairākus valdes locekļa pienākumus, tostarp pienākumu ievērot lojalitāti. Augstākā tiesa spriedumā lietā SKC-291/2018 atzinusi, ka valdes loceklim, pildot pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam, ir pienākums būt lojālam gan pret kapitālsabiedrību kā patstāvīgu tiesību subjektu, gan arī pret visu tās dalībnieku ekonomiskajām interesēm.

Savukārt spriedumā lietā SKC-86/2022 Augstākā tiesa norādījusi, ka lojalitāte un darbošanās sabiedrības interesēs noteic to, ka valdes loceklim ir pienākums izvairīties no interešu konflikta. Valdes loceklim nav rīcības brīvības paškontrahēties, izmantot sabiedrības darījuma iespējas vai gūt personisku labumu no amata pienākumu izpildīšanas, nodarot kaitējumu sabiedrības interesēm. Būtiski, ka situācijā, kad valdes loceklis ir arī dalībnieks sabiedrībā, valdes loceklim tik un tā ir nepieciešams noteikts komercdarbības pratības zināšanu līmenis.

Līdz ar to secināms, ka valdes loceklim izvirzītais pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam nav iedomājams bez lojalitātes – savu pienākumu pildīšanas kapitālsabiedrības un to dalībnieku (akcionāru) labākajās interesēs, vienlaikus savas personīgās intereses stādot zemāk un fokusējoties uz kapitālsabiedrības ieguvumiem, kā arī sekmīgu ilgtermiņa attīstību. Turklāt lojalitātes pienākums ir attiecināms arī uz tādu valdes locekli, kas vienlaikus ir arī citā statusā kapitālsabiedrībā, piemēram, kā dalībnieks.