Jau vairāku gadu garumā ļoti aktuāla tēma gan darba ņēmēju, gan darba devēju vidū ir darbinieka prasmju pilnveidošana. Pasaules notikumi un tendences tikai vēl vairāk pierāda, ka ir nepieciešams nodrošināt lēmumu pieņēmēju spēju proaktīvi rīkoties, izmantojot globālās tendences savā labā, novēršot liela mēroga bezdarbu un palielinot Latvijas konkurētspēju šajos mainīgajos apstākļos.

Līdzautore: Linda Helmane, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore

Šobrīd saskaramies ar diviem lieliem jautājumiem Latvijas darba tirgū – darbaspēka prasmju pilnveidošanu un tā pieejamības problēmu. Ir manāma izteikta sadrumstalotība gan šo jautājumu pārvaldīšanā, gan politikas plānošanas procesā. Risinājumiem vajadzētu būt cieši saistītiem ar citiem valsts vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas dokumentiem un prioritārajām nozarēm. Regulējums attiecībā uz darba devēju iesaistīšanos darbinieku apmācībā un kvalifikācijas paaugstināšanā ir nepārtraukti jāuzlabo, lai tajā labāk atspoguļotu darba devēju intereses un stimulētu uzņēmumus investēt darbiniekos.

Elastīgs darbaspēks

Aktīvas digitalizācijas un robotizācijas laikmetā mūžizglītība un pastāvīga prasmju pilnveidošana ir ekonomiskās aktivitātes neatņemama sastāvdaļa, kas veicina gan darbinieku, gan darba devēju konkurētspējas celšanu. Kā liecina Pasaules ekonomikas foruma “The Future of Jobs Report 2020” informācija – līdz 2025. gadam apmēram 50% darbinieku būs jāpārkvalificējas. Pat ja viņi paliek savā pašreizējā amatā, tiek lēsts, ka minētajā gadu periodā izmainīsies aptuveni 40% pamatprasmju, kas nepieciešamas šī amata pienākumu pildīšanai. Pasaules ekonomikas foruma ziņojumā ir arī uzsvērta valdības loma atbilstošu iespēju nodrošināšanā, lai darbinieki varētu pielāgoties. Tiek arī skaidri pausts aicinājums sniegt lielāku atbalstu atlaišanas riskam pakļautu vai darbu zaudējušu darba ņēmēju pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei.