Arvien plašāk attīstoties mākslīgajam intelektam, rodas dabiska vēlme saprast, kuri darbi arī nākotnē prasīs cilvēka iesaisti un kuras kompetences palīdzēs noturēties darba tirgū - augsts intelekta līmenis vai komunikācijas prasmes?

No personāla vadības perspektīvas komunikācijas prasmes raksturo spēja izteikt savas domas, sazināties gan mutvārdos, gan rakstveidā, sadarboties, reaģēt, uztvert cita pateikto, uzrakstīto vai neverbāli pausto, piemēram, caur mīmiku, balss toni vai ķermeņa kustībām. Tieši jaunieši labprāt izmanto iespēju sazināties rakstveidā, un mutvārdu saziņai ir tendence kļūt arvien retākai. Novērojams arī vizuālo saziņas līdzekļu izmantošanas pieaugums. Savukārt intelekts vairāk saistās ar to, kā un cik viegli cilvēks uztver, apstrādā un saprot apkārtesošo informāciju un attiecīgi pieņem lēmumus. Jo augstāks intelekta līmenis, jo raitāka virzība uz priekšu.

Kuras prasmes svarīgākas?

Grūti izmērīt, kura kompetence – komunikācijas prasme vai intelekts – ir svarīgāka. Šobrīd, pasaulē attīstoties dažādām sistēmām un platformām, kas atvieglo domāšanu, var novērot, ka cilvēcei kopumā intelektuālās spējas jāizmanto salīdzinoši mazāk. Ir daudzas profesijas, piemēram, kasieris, kur liela daļa pienākumu ir rutīnveida. Tas nozīmē, ka darbinieks ir iemācījies noteiktas darbības, lai dienu no dienas veiksmīgi veiktu līdzīgus darba uzdevumus. Vajadzība pēc augsta intelekta līmeņa tādā darbā ir zema. Vienlaikus ir daudz amatu, kur joprojām augsts intelekta līmenis ir zelta vērts un nepieciešami darbinieki, kas ir spējīgi apstrādāt mūsdienās arvien pieaugošo informācijas gūzmu.

Piemēram, viens no tādiem amatiem ir ārsti. Viņi ir pakļauti ārkārtīgi plašai informācijas plūsmai: ir jāseko līdzi jaunākajām ārstniecības metodēm, tehnoloģijām, farmācijas nozarei, uztura zinātnei un enerģētiskajām jomām, kas strauji attīstās un palīdz izprast cilvēka organismu kopumā, lai spētu ārstēt tādas slimības, ko agrāk nebija iespējams pat atklāt. Arvien vairāk parādās arī jauni amati, kas prasa strādāt ar liela apmēra datu analīzi, šiem cilvēkiem ļoti svarīga ir gan analītiskā, gan konceptuālā domāšana, jo jāspēj ne tikai analizēt, bet arī skatīties datus kopsakarībās. No iepriekš minētā varam spriest, ka dažādos amatos pieprasījums pēc intelektuālām spējām būs dažāds, tendence amatiem ir gan vienkāršoties, gan sarežģīties.