Kompetence ir cilvēka pamata raksturojums, dziļa un noturīga personības daļa, pēc kuras var paredzēt uzvedību un domāšanas veidu dažādās situācijās. Kompetences raksturo arī kā būtiskas operatīvas vai automātiskas "pamatiezīmes", kas var signalizēt par to, ko cilvēki darītu darbā, kad netiktu uzraudzīti un kontrolēti. Kas ir kompetenču pieeja, un kā to izmantot personāla atlasē un personālvadībā?

Noteikt kompetences ir īpaši svarīgi tagad, kad arvien attīstās attālinātais darbs un fiziska darbinieku uzraudzība vairs nav tik aktuāla, tāpēc uzmanība būtu jāvelta potenciālajiem darbiniekiem, kuriem piemīt kompetences, kas organizācijām rada pārliecību, ka cilvēks strādās efektīvi, arī neesot ofisā vai tiešā kontaktā ar vadību. Ir amati, kurus var veikt tikai cilvēki, kas apveltīti ar konkrētām īpašībām un attīstījuši noteiktas iemaņas un spēju izmantot zināšanas, tāpēc, lai laikus saprastu cilvēku stiprākās puses, nereti darba intervijas norisinās, izmantojot kompetenču metodi.

Kā iedala kompetences?

Kompetences iedala piecos tipos.

Pirmais tips ir motīvi jeb tas, par ko cilvēks pastāvīgi domā vai vēlas un kas noved pie konkrētas rīcības. Piemēram, cilvēki, ko motivē sasniegumi, regulāri nosaka sev grūti sasniedzamus mērķus, uzņemas personīgu atbildību par to sasniegšanu un izmanto atgriezenisko saiti, lai darītu to arvien labāk.

Otrs kompetences tips ir iezīmes, piemēram, fiziskas īpašības vai konsekventa atbildes reakcija uz situāciju vai kādu informāciju. Reakcijas ātrums un laba redze ir fizisko iezīmju kompetences, bet tādu iezīmju novērtēšana kā cilvēka emocionālā paškontrole un iniciatīva var palīdzēt saprast, kāda būs tūlītēja reakcija uz kādu situāciju, piemēram, vai cilvēks izgāzīs savas dusmas uz citiem, vai darīs vairāk, nekā prasa tiešie pienākumi, lai risinātu problēmas stresa apstākļos, utt.