Saīsināts darba laiks var izklausīties ļoti klišejiski – jo mazāks darba stundu skaits, jo mazāks saražotais darba apjoms. Taču tas, kā izrādās, nebūt nav galvenais rādītājs. Ne velti tādi jēdzieni kā darbinieku labbūtība un procesu automatizācija nepārtraukti tiek skandināti mūsdienu darba vidē. Kādas ir priekšrocības un ieteikumi sešu stundu darba laika ieviešanai uzņēmumā kaut vai tikai eksperimenta dēļ? Ko liecina pētījuma dati?

Pieredzē dalījās Inta Buša, “BSMS” aģentūras izpilddirektore, Rīgas Stradiņa universitātes lektore, kas iekļauta reitinga sarakstā "Forbes 30 Under 30"

Ideoloģijas maiņas nepieciešamība

“Diezgan muļķīgi uzskatīt, ka darbinieka saražotais darba apjoms ir līdzvērtīgs nostrādātajām stundām, jo mēs neesam roboti. Darbinieka ražīgums ir svārstīgs lielums. Mums vajag atpūsties un justies laimīgiem, lai būtu produktīvi. Šobrīd ir aktuāls darbs ar pievienoto vērtību, darbinieki vēlas darīt jēgpilnu darbu, lai redzētu rezultātu un saņemtu gandarījumu no tā. Tas ir būtisks jautājums, ko mēs darām ar savu laiku un cik efektīvi to izlietojam, "I. Buša pamato darbinieku labbūtības nozīmi.

"Par sešu stundu darba laiku tiek runāts publiskajā telpā jau kādu laiku gan Eiropā, gan visā pasaulē. Covid-19 situācija šo jautājumu nedaudz paātrināja, " stāsta Inta Buša. 

Eksperimenta apraksts, un ko no tā var mācīties