“21. gadsimtā analfabēti būs nevis tie, kas neprot lasīt un rakstīt, bet gan tie, kas neprot mācīties, aizmirst apgūto un nesāk mācīties no jauna,” teicis rakstnieks Alvins Toflers (Alvin Toffler). Atliek vien piekrist.

Viens no aktuālajiem jautājumiem no potenciālā kandidāta puses atlases intervijās ir tas, vai darba devējs atbalsta kvalifikācijas celšanas pasākumus, apmaksā šos pasākumus, kā arī, vai darba devējs iesaistās darbinieku profesionālas komunikācijas pasākumos (networking). Daudzi darbinieki, jo sevišķi gados jaunākie, sapratuši, ka tikai attīstot sevi profesionālajā jomā, tai skaitā, pastāvīgi mācoties, varēs noturēties darba tirgū. Vecāka gadagājuma darbiniekiem tā kļuvusi par aktuālu nepieciešamību. Un tā nav vecuma diskriminācija, tā ir mūsdienu realitātes nepieciešamība.

Uzņēmumi vēlas saprast, kādi būs reālie ieguvumi no darbinieku apmācībām, lai varētu izvērtēt pamatotību un atdevi finanšu līdzekļu ieguldīšanai darbinieku apmācībās un attīstībā. Tieši tādēļ mācības nepieciešams uzskatīt kā citiem biznesa procesiem līdzvērtīgu procesu uzņēmumā, kas sākas ar skaidru mācību vajadzību un mērķu noteikšanu atbilstoši uzņēmuma biznesa stratēģijai. Tāpat svarīgi noteikt skaidrus mācību novērtēšanas kritērijus un metodiku mācību ieguvumu ietekmes mērīšanai attiecībā pret biznesa rezultātiem. Un tieši pēdējais ir visgrūtākais uzdevums.