Iepriekšējā publikācijā aplūkoju, kas ir nemateriālie aktīvi un kā tos novērtēt. Šajā rakstā turpināšu analizēt jautājumus par nemateriālo aktīvu vērtēšanu, īpaši pievēršot uzmanību nodokļu izmaksām un ietaupījumiem un diskonta likmes aprēķinam, kā arī aplūkošu piemēru, kā noteikt nemateriālā aktīva vērtību.

Nodokļu izmaksas un ietaupījumi

Nemateriālā aktīva patiesajai vērtībai ir jāatspoguļo godīga atlīdzība par nākotnes ekonomiskajiem labumiem no aktīva izmantošanas (t.i., apsverot arī potenciālās izmaksas). Arī nodokļu izmaksas ietilpst potenciālajās izmaksās. Vērtējot nemateriālos aktīvus, parasti ņem vērā ienākuma nodokļa izmaksu ietekmi, kā arī apsver potenciālus ienākuma nodokļa ietaupījumus aktīvu nolietojuma norakstīšanas dēļ.

Ienākuma nodokļa ietaupījumi rodas, jo ar laiku nemateriālais aktīvs nolietojas un, ja aktīvu nolietojums tiek norakstīts nodokļu vajadzībām, apliekamo ienākumu samazina par norakstītā nolietojuma summu, kā rezultātā ienākuma nodokļa izmaksas samazinās, pozitīvi ietekmējot nemateriālā aktīva vērtību.